Ligita Embrekte par sistēmfenomenoloģiju
Natalija Bondarenko - intervija
Senās tradīcijas
un mūsdienu psihonerģētiskās prakses koši savijušās šamanes un
sistēmisko sakārtojumu speciālistes Natālijas Bondarenko (Krievija)
dzīvē un darbā. Šai rudenī viņa būs sastopama Rīgā ar trīs dienu meistarklasēm, tādēļ
ieskatam – Irinas Okuņevas veidotā intervija, kur Natālija stāsta
par savu ceļu un pieredzi.
Интервью с Натальей Бондаренко, автор Ирина Окунева, полную версию читайте здесь: "Диалоги. О целительстве, мастерстве и пути"
IO (Irina Okuņeva): Kā Tu sevi sauc no profesionālā viedokļa? Kādi ir apzīmējumi, kurus Tu lieto? Droši vien “sakārtotājs” (“расстановщик”) nav vienīgais?
NB: Vispirms jau es sevi saucu vārdā - Natālija Bondarenko. Es rakstu “sakārtotājs”, jo pašlaik praktizēju (sistēmiskos -tulk.) sakārtojumus un vadu prakses grupas. Bet tāpat es aiz komata rakstu dažādas citas savas prakses. Ja skatīt prakses vecuma kārtībā, tādā mērā, kā tās apgūtas vai iegūtas no pasaules, tad pirmais, ar ko esmu sastapusies, ir dziedniecība – šamaniskā dziedniecība. Ne dziedināšana tīrā veidā, bet tāds šamaniskais skatījums uz dzīvi.
Nedaudz politikas - intervija ar Valdi Šteinu par mums un mūsu valsti.
Valdis Šteins: Veselības aprūpes sistēmas reforma -
tautas apzagšanas programma
Ģeogrāfijas doktors, viens no Latvijas Tautas frontes iniciētājiem un veidotājiem, LR Augstākās Padomes deputāts, vairākkārt izvirzīts Valsts prezidenta amatam, Valdis ŠTEINS intervijā Neatkarīgajai raksturo ļaunumu ar trīspadsmit galvām (viņš saka – paugām), kuras, viņaprāt, piemīt mūsu valsts pārvaldei un politikai.
- Tevis piesauktā ļaunuma 13 galvu kopums aptver svarīgas valsts darbības jomas un sistēmas. Es teiktu - ja tās pieņemt par ļaunumu, tad valsts normāla funkcionēšana nez vai ir iespējama. Tāpēc iesākumā es tev jautāšu par ļaunumu, bet pēcāk gribēšu dzirdēt, vai tev pret ļaunumu ir arī kāds labums.
Kā saprast savu gara radinieku?
Autore - Gunta Tabore.
ES - TAS, KURU VED...
Vilfrīda Nellesa (V.N.) saruna ar Bertu Helingeru
(B.H.) pirmās praktiskās konferences “Ģimenes 
sakārtojumu prakse”
laikā 1997.gada aprīlī.
Avots: "ПРАКТИКА СЕМЕЙНОЙ РАССТАНОВКИ", ВЕБЕР Г. 2015
V.N. Helingera kungs, Jūs izturaties kā terapeits, un tomēr Jūs neesat terapeits. Par ko Jūs pats sevi uzskatāt?
B.H. No vienas puses, es sevi redzu kā skolotāju. Bet vispirms es redzu sevi, būtībā, kā tuvāko, to, kurš vispārcilvēciskā līmenī rezonē ar citiem, un varbūt kaut ko iedarbina. Es – tas, kurš meklē harmoniju, kurš palīdz, kad kaut kas no apslēptā atklājas. Ko veicina ģimenes sakārtojumi – to, ka kaut kas uzreiz tiek izcelts gaismā. Bet arī tas īstenībā nav tas. Principā es sevi jūtu kā to, kas pieņemts kalpošanā kaut kam, ko viņš nesaprot.