Par V....

Par V….būs gari 😊 

Par V… tagad runā visur,  ir jau lasītas dažādas versijas par to pozitīvo vai otrādi – negatīvo ietekmi uz C… izplatības samazināšanu, par obligātumu un brīvo gribu, par veselību, naudu un varu, u.t.t. Līdz šim es izvairījos no konkrētiem formulējumiem, jo tajā līmenī, kurā tas mani interesē, tas viss patiešām ir kaut kas jauns un neizpētīts. Tagad esmu kādu laiku apzināti pētījusi pašlaik pasaulē un cilvēku apziņā notiekošo ap V…, kā arī to saņēmušos cilvēkus, un nu varu beidzot izteikt pirmos secinājumus, par kuru adekvātumu varu arī būt atbildīga.  

V… parādīšanās pasaulē ir izcēlusi gaismā procesus, par ko bezmaz vai katram ir kāds viedoklis un šie viedokļi ir radikāli atšķirīgi, līdz pat karojošām pozīcijām. Tā tas notiek tādēļ, ka šis ir jautājums, kas aktuāls ļoti dažādos pasaules uztveres līmeņos, turklāt kādā no tiem motivācija un izvēle var radikāli atšķirties no cita līmeņa. Centīšos te aprakstīt savu redzējumu tajos līmeņos, kas man pieejami – pateicoties manai profesionālajai pieredzei bioenerģētikā, sistēmfenomenoloģijā un sistēmiskajās praksēs, šie līmeņi var izrādīties daļai cilvēku maz pazīstami, tāpēc teksts uz beigām var būt grūtāk uztverams.  

FIZISKI MEDICĪNISKAIS līmenis

Šis ir visiem redzams, aptaustāms un sajūtams – pēc V…. vai nu ir kaut kādas fiziskas izjūtas, vai nav. Cik esmu runājusi – apmēram pusei nekādu izjūtu nav vai arī tās ir nebūtiskas, otrai pusei tās ir manāmas un traucējošas, dažiem arī letālas. Fizisko veselību, ko V.. acīmredzami sabojā, var lielā mērā uzlabot un atjaunot (ja vien nav letālais iznākums), bet visdrīzāk šie cilvēki būs līdz mūža galam atkarīgi no farmācijas “labumiem”.

Sliktas sajūtas pēc profilaktiskas medicīniskas procedūras pusei tās lietotāju – tas ir krietni par daudz pat tad, ja pieņemam, ka mērķis attaisno līdzekļus… Vai attaisno? To mēs pēc fakta nezinām, un, arī ja pieņem, ka iesaistāmies eksperimentā, visdrīzāk neuzzināsim. Ļoti iespējams, ka tiem, kam nav nekādu sliktu sajūtu pēc V…, ir ticis placebo preparāts. Kaut ko sapratīsim, kad nāks jaunā ziemas infekciju sezona – tad redzēsim, kuri saslimst, kuri nē. Vai to ietekmēs V… vai citi faktori? – to mēs pietiekami skaidri neuzzināsim, jo šo visu pārāk acīmredzami ietekmē nākamie līmeņi, kam cilvēku fiziskā veselība nav visai svarīga.  

FIZISKI MATERIĀLAIS līmenis

Nav nekāds noslēpums, ka farmācijas industrija ir nākamā bagātākā aiz narkotiku un ieroču rūpniecības. Ne tik atklāti runā par to, kādi ir farmācijas upuri,  kāda ir reālā vērtība tās nestajam labumam,  kā tiek manipulēts ar tās sadārdzinājumu un nepieciešamību, u.t.t. Mums stāsta, ka V… mums dod par velti (vismaz pagaidām) – par kādu “velti”? To ražotāji peldas miljardos – no kurienes tie rodas? Pavisam vienkārši – no valstu budžetiem un fondu uzkrājumiem, bet valstis un fondi, kā zināms, neko paši neražo. Naudu ražo cilvēki, kas to nodod tālāk caur nodokļiem – tātad V… tiek apmaksātas par mūsu visu sastrādāto un nodokļos samaksāto naudu.  V… ražošanā, pētniecībā, pārdalē, likumdošanas un ekonomikas regulēšanā, un galvenokārt jau – reklāmā un izplatīšanas uzraudzībā tiek tērētas prātam neaptveramas summas ar ļoti daudzām nullēm. Tas viss – it kā iepriekšējā, ļoti šaubīgā un neskaidrā līmeņa apkalpošanai, būtībā – tādu cilvēku bagātības audzēšanā, kas citādi, ar reāli noderīgu darbu, to nespēj vai negrib nopelnīt. Nez vai kāds labprātīgi no tādas naudas renes prom ies….. tādēļ šajā līmenī melu ir visvairāk.

PERSONĪBAS PSIHOLOĢISKAIS līmenis

Te klaji meli kļūst par profesionālām manipulāciju, melu un šantāžas kampaņām, kas šur tur jau velk uz klaju terorismu – atkal jau it kā pirmā līmeņa jautājumu risināšanai, bet aizvien biežāk tos jau vairs pat nepiemin. Šo līmeni vislabāk var ieraudzīt, ja saprot varas, ticības un baiļu korelācijas – tie ir instinktīvi stāvokļi, kas vairāk vai mazāk piemīt visiem cilvēkiem, un mums ir tendence tajos “iekrist”, līdz ar to ļaujoties prāta, ētikas un emocionālajām svārstībām un izmaiņām. Vara ir grūti saprotama tiem, kas nav to piedzīvojuši, tomēr tā vilina, bieži vien pat vairāk kā ķermeniskās un materiālās baudas. Cilvēkam ar nobriedušu personību vara asociējas ar atbildību, bet nenobriedušam tā ir iespēja izbaudīt atriebību, izmantojot bara instinktus un vājības. Paradokss ir tur, ka nobriedušas personības ir nosacīti pašpietiekamas un pie varas raujas reti, bet nenobriedušiem, infantiliem cilvēkiem vara šķiet salds mērķis. Par brieduma iespējamību – nākošajā līmenī…. Ticība ir tā, kas piemīt indivīdam attiecībā pret kaut ko, ko tas uzskata par varenāku (no vārda ‘vara’) kaut kādā kontekstā un ir ārpus jebkādas kritikas. Var ticēt V…, vai Dieva sodam, vai Salavecim, zinātnei vai raganai pesteļotājai – viss viens, jo process ir ticība, kas jebko pakļauj tai vienai pieņemtajai absolūtajai patiesībai vai glābējam – tam, kam ir Vara. Bailes ir primāras jūtas, kas aizver cilvēka lauku un enerģiju, pasargājot to no kaut kā un saglabājot kaut kam. Šo mehānismu veiksmīgi izmanto manipulatori un varas struktūru veidotāji, padarot cilvēka iespēju un izpausmju kanālus maksimāli šaurus, tikai vienā, vadītā virzienā vērstus. Tai pat laikā bailes ir dabiskas un piemīt visiem, bet, ja cilvēks neprot ar tām apieties, šo enerģiju aši izmanto tie, kas prot. Aiz bailēm ir mīlestība – tur, aizmugurē…. Par to citreiz.

SISTĒMISKAIS līmenis

Cilvēkam parasti šķiet, ka viņa izvēles ir paša sirds un prāta motivētas, taču īstenībā mūsu izvēli un pārliecību nosaka neskaitāmi aspekti, kas lielā mērā nav   mūsu dzīves iniciēti. Sistēmas šajā kontekstā ir vispirms jau mūsu dzimtas, tad tautas, tad civilizācijas kopējie un mantotie procesi, un arī dvēseles iepriekšējā pieredze. Ja ir interese par sistēmiskajiem procesiem vispār un pēdējā laikā – sekojiet saitēm raksta beigās.

V… sakarā parādās dažas izteiktas sistēmiskas iezīmes, par kurām ir atsevišķs ieraksts , lasāms šeit: V... sistēmiski izgaismotais

Īsumā – ja ir saprotams, ka no mūsu senčiem nāk ne tikai mūsu gēni, bet arī enerģētiski informatīvais mantojums, tad var arī saprast, ka tas ir gan mums labvēlīgs, gan mūsu dzīvēm traucējošs. Un, kā krievu lellītes matrjoškas, mēs esam visu mūs veidojošo sistēmu pašā viducī – tātad katra nākamā sistēma (ģimene, dzimta, tauta, cilvēce) ir lielāka, tā ietver un ietekmē to mazo, kas ir iekšpusē. Kad sistēmās notiek kādi kārtošanās procesi, mēs tajos automātiski ievelkamies. Tad mums šķiet, ka mēs izvēlamies ar savu prātu un gribu, bet īstenībā esam lojāli kādam sencim, vai izpildām kādu tautas neizpildītu programmu.

To, kā uz V…. Reaģē katrs konkrēts cilvēks, kādu lēmumu viņš (nosacīti) pieņem, kurā brīdī un kā ietekmē tas notiek un kā viņš šai kontekstā izturas pret citiem cilvēkiem nenosaka ne šī cilvēka pieredze, ne intelekts, ne izglītība, ne emocionālais briedums, ne kādu mācību praktizēšana, ne vecums vai ģimenes stāvoklis…. Nekas, kas saistās ar šīs personas kvalitātēm, nav noteicošais! Noteicošais ir sistēmisko samezglojumu veids un daudzums, kuros cilvēks ir iepinies.

Un te priecīga ziņa-tas ir risināms un maināms! Ne uzreiz, ne ātri, bet ar pakāpenisku, regulāru sistēmisko darbu mēs varam sakārtot savus sistēmu pinekļus un būt adekvātāki sev, savai dvēselei, un tad jau var runāt par Savu izvēli.

BIOENERĢĒTISKAIS līmenis

Bioenerģijas nav acīmredzamas, bet tā arī vairs nav nekāda mistika, jo tās jau daļēji var izmērīt un salīdzināt. Biežāk gan ar tām strādā subjektīvi un tas arī ir visprecīzāk un visskaidrāk. Šis tad nu arī bija tas līmenis, kurā es reāli sajutu, ka V… cilvēki atšķiras no ne-V.  Un ne uz to labāko pusi. Sajutu, sākumā nezinot, ka šie ir V… cilvēki, esot ar tiem kādu neilgu laiku kopā līdzīgas izjūtas. Pēc tam pārjautājot noskaidrojās, ka tie, kuru tuvumā tādas rodas, ir V… saņēmuši. Izjūtas var būt subjektīvas, tāpēc es te negribu aprakstīt savas, lai neietekmētu citus, kam var būt pavisam savādākas.  Ar dažiem šiem cilvēkiem izdevās pastrādāt bioenerģētiski, balansējot auru, un mani vērojumi ir tādi: 

Ķermenim tuvākie auras slāņi ir palikuši aptuveni tādi, kā iepriekš, tā ka principā dzīvot var kā līdz šim. Ir vājas, caurlaidīgas, trauslas auras robežas – tas liecina par pavājinātu imunitāti, lielāku uzņēmību pret informatīvo ietekmi no ārpuses, lielāku enerģētisko nedrošību. Karmiskais slānis, kas nes mūsu liktens līkločus un cēloņsakarības, ir tāds pat, kā iepriekš. Un tad nāk 2 auras slāņi, kas ir vissmalkākie mūsu aurās, kurus ar tīri fiziskām maņām mēs nesajūtam, tos mēdz saukt par budhisko un ātmisko slāni. Budhiskais slānis  ir  tas, kurā rodas intuīcija, kurā nostiprinās vērtības, kurā ir saikne ar dzimtu un šo Pasauli, arī ar vietu, kurā piedzimstam un pārdzimstam. To mēdz saukt par dvēseles sakni, un tam ir vairāk saistība ar nākotni, nekā ar pagātni. Tam dabiski ir bronzas spīdums, bet V… saņēmušie to iekšēji redz kā miglainu, gaišdzeltenu vai neuztver vispār un negrib tajā iet iekšā, neinteresējas par to, kas aiz tā. Bet aiz tā – Ātmiskais slānis, Saules un Visuma slāņi, Gars un Radītājs, ar ko šādā gadījumā ir zudis kontakts. Ātmiskajā slānī ir dvēseles kontakts ar Garu, ar Augstākām būtības daļām, to sauc arī par Gara sakni. Tur viss ir vietās, jo Gars nav iznīcināms, bet saikne ar to ir zudusi, tādēl arī ir tās dīvainās sajūtas V… cilvēku klātbūtnē – it kā ir cilvēks, it kā nav (līdzīgi jūt, piemēram, cilvēkus komā)…. 

Labā ziņa – šo auras bojājumu var salabot, bet tas nav viegli un pēc tam pašam cilvēkam ir kādu laiku jāuztur “lāpījums”, citādi viss atkal pajūk. Tā kā parasti cilvēks pats šo bojājumu nejūt, tad trūkst motivācijas ik dienu piepūlēties 5-10 min., un vēl paliek jautājums – vai šim cilvēkam tiešām to vajag? Jo ir nākamais -

DVĒSELES līmenis

Un dvēsele sājā gadījumā, pieņemot V…, ir izvēlējusies (neapzināti) šo sadalīšanos. Šī izvēle vairs nav no prāta, tā stāv pāri arī sistēmiskajiem motīviem, kaut arī ar tiek ir cieši saistīta. Ja dvēsele izvēlas mirt un nevis šajā dzīvē, bet pavisam – vai kādam ir tiesības to apturēt? Vai paša cilvēka griba var kaut ko ietekmēt? Šie ir tādi lieli un neatbildēti jautājumi, bet par tiem ir vērts padomāt.

Tas, kas prātam un sistēmai var likties kaut kas ļoti vajadzīgs un drošs, dvēselei ir nāve. Tad, kad ķermenis un prāts mirst, dvēsele izdzīvo….. Ja to saprot, tad var likties absurdi , ka šo neatgriezenisko sadalīšanu ar V… palīdzību var izvēlēties, lai aizbrauktu ceļojumā, aizietu uz ballīti, nezaudētu apšaubāmu darbavietu, lai miers mājās, un varbūt ķermenis padzīvo kādu gadu ilgāk. Taču, ja jau šīs ir tās lielākās vērtības cilvēkam – kāpēc lai viņš pie tām nepaliktu? Tādā gadījumā ar viņu viss ir kārtībā – karjera turpinās, izklaides arī, farma ražo jaunas V… un viss notiek bez nojausmas par dvēseliskiem procesiem.

Ieraugot šo sadalīšanas procesu, pārņem milzīgas, neizmērojamas un neturamas skumjas, jo tas nav tā, kā vienkārši nomirt un pēc tam pārdzimt – tas ir NEBŪT vairs nekad kā šai dvēselei, nebūt šai dzimtai piederīgam, nekad vairs neatgriezties sājā pasaulē – jo ir dvēseles ceļa absolūtās beigas….

ZEMES līmenis

Pasaule neizzūd, Pasaule vairs nav ar mieru nest uz sevis šo cilvēku cilti, kas atkal un atkal negrib ar to rēķināties, negrib saudzēt savu Zemi, kura arī ir dzīva būtne, mūs visus mīloša un barojoša – viena no lielajām sistēmām, kurā mēs iekļaujamies (līdz V… pieņemšanai). Pasaule dzīvos tālāk ar tām dvēselēm, kas būs gana attīstījušās, lai atbilstu jaunajām vibrācijām, jaunajām dzīvības izpausmēm. Pasaule izvēlas – kurš ies ar to kopā, kurš vairs ne, mēs to neizvēlamies. Pasaule grib citu, jaunu civilizāciju uz sevis, un pašlaik tai tiek atbrīvota vieta. Pasaulei ir apnikuši cilvēki, kas dzīvo bailēs un aizvainojumos, tāpēc no tās aizies tie, kas izdara izvēli, baiļu vai no tām atvasināto emociju vadītu.

GARA līmenis

Gars ir, bija un būs, bet tā ir tik tīra enerģija, ka cilvēkam, kas sevi apzinās kā personību, īsti nav uztverams. Lielākā cilvēku daļa “Es” saka par savu personības daļu, kaut arī enerģētiski ir saiknē ar savu Garu. Personu ar Garu saista dvēsele, tādēļ tie, kas savu “Es”  Es nezinu, kā atkal iemiesosies tie Gari, kas būs atdalīti no savām dvēselēm – varbūt sāks jaunu attīstības ciklu, startējot no esošās pieredzes, varbūt iemiesosies pasaulē, kur ir pārpārēm šo vērtību, pie kā pieķērās to izveidotās personības, varbūt vairs nepārdzims  – to neviens pagaidām nezin, jo tas nav noticis.

Starp citu (tiem, kas zina, par ko ir  runa) - slepkavas un upuri ir Gara radinieki…. Tāpat kā V… pieņēmēji un to uzspiedēji. Smadzenes drusku mežģās, bet, ja tiek līdz šim uztveres līmenim kaut uz brīdi – to ir iespējams saprast.

Redzams un skaidrs ir tas, ka Pasaule gatavojas pieņemt jaunu civilizāciju, un to veidos bērni un bērnubērni no tiem cilvēkiem, kas ir izvēlējušies veselumu bez V… sadalīšanas. Pat, ja tie būs tikai daži cilvēki, tie turpinās dzīvību un radīs visu no jauna. Tas nav ne dienu, ne gadu jautājums, tas ir paaudžu jautājums, jo nomainīsies gandrīz visi – šo tendenci mēs jau tagad redzam. Vai tajā jaunajā civilizācijā pārdzims arī sadalīto dvēseļu Gari – iespējams, ļoti iespējams – kā absolūti jaunas dvēseles bez pieredzes. Vai izvēlēsies būt tā dvēsele, kas tiks sadalīta un no jauna veidota, vai tā, kas turpinās līdz šim uzkrāto pieredzi un nesīs to tālāk?

____________________

Par sistēmiskajiem jautājumiem ir grūti skaidri uzrakstīt iepriekš neinformētai auditorijai, par tiem var sākt interesēties te: http://www.zemesvejs.lv/metodes/sistemfenomenologija/

Pirmais raksts par sistēmisko kontekstu notiekošajam: http://www.zemesvejs.lv/raksti-1/par-pasauli/laika-zobrati/

Otrais raksts: http://www.zemesvejs.lv/raksti-1/par-pasauli/kur-skaties/

P.S. neprasiet man pierādījumus un pamatojumus tam, ko es rakstu – tā ir absolūti un tikai caur mani nākusi informācija un mani novērojumi. Es gandrīz nemaz neskatos kā oficiālās, tā neoficiālās ziņas, lai nepiesārņotu prātu un saglabātu tīru redzējumu. Ieskatos tikai tajos ierakstos, kas uz mani rezonē, lai būtu vispār lietas kursā par notiekošo – manā dzīvesvietā to var arī palaist garām 😊

Marija Sils, sistēmiskā lauka kārtotāja, bioenerģētiķe.