Makrobiotika

Gavēnis pēc makrobiotikas principiem

Makrobiotika ir Japānā radusies uzturzinātne, taču tāpat kā Japānas augi labi aklimatizējas Latvijas klimatā, arī šie ēšanas principi mūsu cilvēkiem ir viegli ievērojami. Arī mums ir mitrs jūras gaiss, visi četri gadalaiki, netrūkst vēja un ūdens. Tā kā cilvēks ir dabas daļa, tas viss ietekmē arī procesus, kas norisinās mūsos iekšēji. Tāpat tas, ko ēdam ietekmē to, kas notiek mums apkārt, tādā veidā ar ēdienkartes nelielām izmaiņām vien ir iespējams mainīt notikumus visā dzīvē.

 Makrobiotika balstās uz IŅ/JAN enerģiju līdzsvaru pārtikā

Pārtikas produktos ir dažāds IŅ un JAN enerģijas daudzums, taču noteiktā laika posmā ( kalendārajā gadā), tam jābūt līdzsvarotam.

IŅ enerģija ir sievišķā, pasīvā, tumšā enerģija, kas ķermenī palēnina visus procesus, veicina saglabāšanos, pārmantojamību, tā atvēsina ķermeni un uztur šķidrumu. IŅ tipa pārtika ieteicama sievietēm grūtniecības laikā, kā arī tad, kad vajag nemainīgi pārlaist kādus procesus, apstādināt kādu enerģiju vai atslābināties. Iņ enerģija ir tā, uz kuras veidojas dažādas atkarības,jo tā ir piesaistošaun ievelkoša.

JAN enerģija ir vīrišķā, aktīvā, gaišā enerģija, kas ķermenī visus procesus paātrina, attīsta, aktivizē, veicina pārmaiņas gan dzīvē, gan jūtās, gan organismā, tā sasilda ķermeni un izvada visu lieko. JAN tipa pārtika jālieto aktīva darba darītājiem, laikā, kad jāierosina vai jāpaātrina pārmaiņas kādā dzīves jomā, kad vajag iekustināt enerģijas un koncentrēt spēkus. Pārāk daudz JAN enerģijas cilvēku padara uzbudinātu, nestabilu un nesaprātīgu.

Makrobiotiskais IŅ un JAN enerģiju dalījums gandrīz atbilst mūsdienu uzturzinātnē pazīstamajam skābu vai sārmainu vidi radošu produktu iedalījumam. IŅ produkti lielākoties ir organismu skabējoši, bet JAN produkti veicina sārmēšanos.

 Pasaulē un cilvēkā visam jābūt līdzsvarā, tātad IŅ un JAN tipa pārtikai arī būtu jābūt vienlīdzīgi daudz noteiktā laika periodā. Pēc mūsu cikliskā laika, kurā dzīvojam – šīs enerģijas jāizlīdzina gada laikā – vasaras un rudens periodā ir dabiski un pareizi ēst vairāk IŅ tipa pārtiku, bet ziemā un pavasarī vairāk JAN enerģiju saturošo. Tāpat šo enerģiju daudzums ir dažāds atšķirīgos dzīves posmos.

Diemžēl mūsdienu rietumu pasaules cilvēkiem ir tendence pastiprināti lietot uzturā IŅ tipa pārtiku, kas noved pie dažādām slimībām, emocionālām krīzēm un atkarību problēmām. Šāds uzturs no pārtikas rūpniecības viedokļa tiek atbalstīs, jo veicina lielāku patēriņu un peļņu pārtikas tirgotājiem, taču tas bojā mūsu veselību un dzīvi. IŅ enerģija pārtikā ir vajadzīga, bet ar mēru.

Lai atgūtu veselību, atbrīvotos no hroniskām kaitēm, emocionālām nesaskaņām, pat no fizioloģiskām atkarībām, kā arī lai iegūtu neatkarību un radošu enerģiju dzīvei, periodiski jāpamaina sava ēdienkarte uz vairāk JAN enerģiju saturošu pārtiku. Visefektīvākais līdzeklis savas fiziskās, garīgās un emocionālās veselības atgūšanai ir Makrobiotiskais gavēnis.

Tā būtība ir tāda, ka gadalaikā, kas tam ir visatbilstošākais – ziemas beigās (pēc maģiskā rata ZA debespuse) – tiek izslēgti visi IŅ enerģiju kaut nedaudz saturošie produkti, un 3 nedēļas lietota izteikti JAN pārtika. Pārtikas daudzums netiek ierobežots, tikai saturs, lai pēc iespējas atbrīvotu galvu no domām par ēdienu. Jo mazāk par to būs jādomā, jo mazāk gribēsies kādu no ierastajiem produktiem, un vairāk paliks vietas citām domām un enerģijām. Cilvēka ķermenis pie kaut kā pierod vai atradinās 3 nedēļu laikā, tādēļ arī šāds periods. Pēc 3 JAN nedēļām ir jāievēro tikpat ilgs pārejas periods uz līdzsvarotu IŅ/JAN ēdienu, pamazām ietverot ēdienkartē vairāk IŅ enerģijas, bet ne tik daudz kā ierasts līdz šim.

Ja 3 un 3 nedēļu periods liekas par garu, var ieturēt nedēļas diētu. Tad 5 dienas ēd Gavēņa pārtiku (pēdējais saraksts), un 2 dienas ievēro pārejas periodu. Efekts būs, bet mazāks.

Pie tam – ļoti svarīgi ir neuztvert to kā kārtējo diētu, kas ierobežo uzturu, bet kā Gavēni, kas atbrīvo domas un emocijas no sārņiem un izpatikšanas savām iegribām un atkarībām, jo šī sistēma, iedarbojoties uz fizisko ķermeni, strādā visos cilvēka būtnes līmeņos.

Kā gavēt makrobiotiski  (zemāk ir produktu saraksti)

Grauds (pēc makrobiotikas principiem) satur visas pamatvielas, kas nepieciešamas cilvēka ķermeņa būvēšanai, pārējie produkti satur papildu vielas, tādēļ graudaugi ir pamata ēdiens 3 gavēņa nedēļas. Tos var ēst neierobežotā daudzumā. Ja ēdīsiet nevārītus, tikai mērcētus griķus un diedzētus graudus, uzņemsiet arī vitamīnu minimumu – iekavēto vitamīnu daudzumu atgūsiet nākamajās 3 pārejas perioda nedāļās.

Sāli sajauc ar maltām sezama vai ķimeņu sēklām tā, lai sāls būtu ne vairāk par 1/3 – šīs sēklas noņem sāls konservējošo darbību. Var arī bērt pie ēdiena nemaltas sezama vai ķimeņu sēklas, lai tās būtu par 2/3 vairāk kā sāls.

Eļļu labāk ņemt nerafinētu auksti spiestu saulpuķu vai rapšu eļļu, tās ir visvairāk Jan enerģiju saturošas.

Vienā dienā ēd vienu no četriem graudaugu veidiem, var bērt klāt dažādas sēklas. Putraimus vai graudus pa nakti aplej ar ūdeni, lai tie izmirkst, un no rīta uzvāra visai dienai – pēc tam var ēst gan aukstus gan sildītus.

Visvienkāršāk un efektīgāk lietot griķus – tos var tikai izmērcēt un pat nevārīt, tikai uzsildīt kopā ar eļļu un garšvielām, ja gribas siltu ēdienu. Kviešu graudus var izdiedzēt un ēst klāt svaigus pie citiem graudaugiem, vai arī uzvārīt.

Šķidrumu ieteicams lietot pēc iespējas mazāk, var pat iztikt vispār bez šķidruma, jo to satur graudaugi. Ilgāk par 3 nedēļām šo gavēni nav ieteicams ieturēt.

 Pēc 3 gavēņa nedēļām nāk pārejas periods, kurā pirmo nedēļu vienu ēdienreizi lieciet klāt kādus no mazāk JAN un vairāk IŅ enerģiju saturošiem produktiem. Sāciet ar sakņu dārzeņiem (izņemot bietes) un āboliem, var iekļaut ēdienkartē arī kādas citas tējas, vairāk šķidruma un kaut ko saldu, vislabāk žāvētus augļus (izņemot rozīnes), arī dažādus zaļos garšaugus, siļķi. Gavēņa pārtika pret pārējo (gan IŅ, gan JAN)pārtiku ir attiecībā 8:2.

Otrā nedēļā var vēl kādā ēdienreizē pievienot kādu citu produktu, bet vienu ēdienreizi atstāt tikai JAN graudaugiem. Nelietot pārtiku ar indeksu IŅ 3, kā arī nelietot vienā ēdienreizē tikai IŅ pārtiku. Gavēņa un pārējās pārtikas attiecība diennaktī ir 6:4.

Trešajā nedēļā var iekļaut jau produktus ar lielāku IŅ enerģijas daudzumu, bet atstājot vienu JAN graudaugu ēdienreizi un iekļaujot tos vēl vismaz vienā reizē. Nelietot vienā ēdienreizē tikai IŅ pārtiku. Attiecība diennaktī 4:6.

Pārejas periodā ir sarežģītāk ievērot ēdienkarti, jo jāsabalansē dažādu produktu daudzums, taču pēc 3 gavēņa nedēļām Jūs labāk izjutīsiet, kas tieši organismam ir vajadzīgs. Vienkāršāk ir iepriekš sarakstīt produktus, ko ēdīsiet un tos arī iegādāties.

 Jāpiezīmē, ka Makrobiotisko gavēni pilnā apmērā līdz 20 gadu vecumam nav ieteicams ievērot, jo tad cilvēkam vairāk enerģijas un informācijas sevī jāuzkrāj un tik krasas pārmaiņas nav vajadzīgas. Bērniem un jauniešiem veselības atgūšanai un nostiprināšanai piemērotas citas, daudzveidīgākas diētas pēc makrobiotiskas principiem.

 Makrobiotika ņem vērā arī citas produktu īpašības, kas šeit nav apskatītas to komplicētības dēļ. Pareizi kombinējot pārtikas produktus noteiktā laika periodā ( ne visu laiku!), iespējams tikai ar ēdienu un tā piedevām izdziedināt ļoti daudzas slimības. Tā kā katrs cilvēks ir individualitāte, un sastādot diētu, jāņem vērā viņa raksturs, dzīvesveids, enerģētika un ierastā ēdienkarte, tad diētas tiek veidotas individuāli katram cilvēkam.

Pie šīm specifiskajām diētām nedrīkst pieturēties ilgstoši, kā arī tām jāievēro pārejas periods uz sabalansētu uzturu.

Vienīgais vispārīgais ieteikums veselam cilvēkam būtu – vairāk ikdienā lietot dabisku, nepārstrādātu vietējas izcelsmes pārtiku, kas atbilst sezonai, un pievērst uzmanību, lai ēdiens satur gan IŅ, gan JAN enerģijas.

Par kviešiem

Makrobiotikā klasiski viens no vērtīgākajiem augiemir kvieši, tomēr mūsdienās ar kviešiem ir problēmas. Mūsdienu parastās kviešu šķirnes satur nesamērīgi daudz glutēna (lipekļa), kas nav labi no ļoti daudziem veselības aspektiem. Tāpēc parastus kviešus labāk nelietot, ja nu vien bioloģiski audzētos diedzēšanai. Toties ir viens kviešu veids, kas ir pat ļoti veselīgs un ko Latvijā vietumis audzē - tie ir speltas kvieši. Speltas jeb plēkšņu, jeb cietie kvieši ir priekšteči parastajiem maizes kviešiem. Salīdzinot ar mīkstajiem kviešiem, tie ir plēkšņaināki, graudi līdzīgi auzām, jo atrodas plēksnēs, kas ir grūti atdalāmas. Plēksnes apgrūtina kulšanu un ietekmē sēju, toties spēj aizsargāt augu no slimībām. Vārpas ir garākas, bet skrajākas nekā mīkstajiem ziemas kviešiem.  No plēkšņu kviešiem neizdosies izcept īstas baltmaizes kukuļus, kādus esam pieraduši redzēt veikalu plauktos. Tas tāpēc, ka speltas kviešu lipeklis atšķiras no mīksto kviešu lipekļa, ir citas konsistences, līdz ar to kuņģim draudzīgāks, veselīgāks nekā parastie kvieši.  No plēkšņu kviešu miltiem ceptai maizei ir patīkama garša un smarža, tā sniedz sāta sajūtu 3–4 stundas. Lai gan garoza ir cietāka, maize tik ātri nesacietē.

Vairāk par šiem kviešiem lasi te: Speltas kvieši

Produktu saraksti:

Pievienotajos sarakstos ir daļa pie mums lietoto produktu IŅ un JAN tipi ar indeksiem (1, 2 , 3), kas parāda attiecīgās enerģijas daudzumu produktā, kā arī 3 nedēļu gavēņa ieteicamā pārtika. Pārejas perioda 3 nedēļās ieteicams izvēlēties produktus ar augstāku JAN indeksu vai zemāku IŅ indeksu.  (Produktu saraksti nāk no Japānas, tādēļ produkti ir nedaudz atšķirīgi no mūsu tradicionālās virtuves) Jebkurā gadījumā cenšaties lietot pārtiku, kas atbilst attiecīgajai sezonai dabā, to pēc iespējas mazāk apstrādāt un karsēt un ēst pēc iespējas vienkāršāk. Par ēdienu nav jādomā un jāuztraucas – par to ir jāpriecājas un jābauda!

 Iņ – Jan enerģiju daudzums pārtikā.

Visos ēdienos ir gan Iņ, gan Jan, bet dažādās attiecībās.

IŅ tips (indekss norāda IŅ enerģijas daudzumu)

Kartupeļi, batātes   3       

Kafija, kakao 3  

Vīns, alus  3  

Etiķis   3

Vaniļa 3

Cukurs   3

Medus   3

Dateles, vīģes  3

Tomāti, paprika, čilli  3              

Tauki, dzīvnieku vai piena   3

Siers, vidēji ciets vai mīksts   3

Piens, sviests, saldais krējums  3

Aitas, cūkas vai liellopa gaļa  3

Nēģi, vēži, garneles      3      

Karpa, zandarts, līdaka  3

Pupas, pupiņas, zirņi, sojas pupas, lēcas  2

Breksis, menca, lasis, forele  2    

Krējums, skābais  2

Vistas gaļa   2

Medījuma gaļa  2

Vīnogas, aprikozes, bumbieri   2

Arbūzi, melones, apelsīni, mandarīni   2

Žāvēti augļi  2

Baklažāni 2    

Sēnes, ceptas 2

Auzas    2     

Rieksti   2

Fenhelis  2

Liepziedu tēja   2

Lauru lapas, muskatrieksti   2

Pīle, zoss, tītars   1

Baltais vai cietais siers   1

Biezpiens, kefīrs   1

Mieži, rudzi    1   

Ziedkāposti  1

Gurķi, kabači   1

Topinambūrs  1

Skābenes   1

Bietes   1

Jūras kāposti   1

Sēnes, vārītas vai svaigas  1

Citroni, greipfrūti   1

Melnā tēja   1

Degvīns   1

Sāls   1

Eļļa, augu 1  

Melnie pipari, krustnagliņas     1

 JAN tips (indekss norāda JAN enerģijas daudzumu)

Rīsi, griķi, speltes kvieši, prosa   3   (graudaugi - vēlams bioloģiski un nemodificēti)

Diedzēti graudi un sēklas   3

Pētersīļi, dilles  3

Salvija, pienene   3

Skābi kāposti   3

Savojas kāposti  3

Rāceņi, kāļi  3

Mārrutki   3

Burkāni   3

Āboli   3

Ķimenes, sezams, kanēlis    3

Ķirbju, saulpuķu u.c. sēklas   3

Pelašķu, kumelīšu, piparmētru vai zaļā tēja   3

Rukolas, kressalāti, lapu sinepes   3

Savvaļā auguši zaļumi  3

Ziedputekšņi   3

Svaigi kāposti, kolrābji  2

Spināti, lapu salāti   2  

Brūklenes, mellenes, kazenes  2   

Olas (kur gailis bijis klāt)  2

Siļķe, reņģe, bute, skumbrija  2

Rutki, redīsi  2

Cigoriņi   2

Sinepes  2

Ķiploki, pastinaki  2

Selerija, lupstājs, loki   2

Sojas mērce (fermentētu pupiņu virums ar sāli) 1

Asaris , menca  1

Kazas piens un siers   1

Ērkšķogas, avenes, dzērvenes, zemenes      1   

Ķirbji (ar mizu un sēklām)  1

Brokoļi, mangolds  1

Ķirši, plūmes  1

Selerijas, sakņu   1

Skābēti gurķi   1

Olīvas   1

Sīpoli   1

Gavēņa pārtika - visvairāk JAN saturoša

Griķi (mērcēti)

Prosa (mērcē, nolej, vāra)

Rīsi (mērcē, nolej, vāra)

Visdažādākās sēklas  pie graudaugiem

Diedzēti kviešu graudi (vēlams – bioloģiski audzēti speltas kvieši)

Diedzētas redīsu, rukolu, kressalātu, sinepju u.c.sēklas

Kumelīšu, piparmētru, salvijas, pelašķu vai zaļā tēja

Ja ir – svaigi savvaļas zaļumi, lapu pētersīļi

Sāls + sezams un ķimenes (attiecībā 1:3 līdz 1:5)

Sojas mērce (mēreni)

Augu (sēklu) eļļa

__________________________