No kā sākas ne-veselība

23.03.2020. 

Pirms kādas nedēļas es vienā savā tekstā solīju aprakstīt pašreiz notiekošo pasaulē smalkāku enerģiju kontekstā tiem, kam tas interesē un kas saprot, par ko ir šī tēma.
Tos, kam ir jautājumi, pamatoti ar interesi par tēmu – rakstiet uz kontaktiem!
______________________
Mēs pašlaik dzīvojam laikā, kad katrs tiek iesaistīts globālos procesos, tiklīdz pārkāpj sava nama slieksni, un var tos sajust pat tad, ja nav pārkāpis. Norobežoties no notiekošā ir praktiski neiespējami, tādēļ cilvēki meklē izeju, izskaidrojumu, risinājumu, u.t.t. Es nepretendēju uz absolūto patiesību, bet mana patiesība ir diezgan dzīvotspējīga – varbūt tā kādam noder.
Visa notiekošā devīze šobrīd ir “vīruss” – un tas ir tas , ar ko tiekam biedēti, jautājums – cik pamatoti? Viennozīmīgi atbildēt nevar, bet var izskaidrot notiekošo no eneroinformatīvā rakursa. Īstā bīstamība ir kur citur, tā nav tik uzskatāma, bet tā ir. Vispirms – par 3 cilvēka (un jebkuras citas dzīvas būtnes) lauka (jeb auras) slāņiem:

1. Cilvēks kā dzīva, apgarota būtne nav tikai tas, ko katrs redz spogulī un ko var aptaustīt un sajust. Cilvēkam piemīt domas, atmiņas, vērtības, priekšstati, intuīcija un vēl citas īpašības, ko mēs pieskaitām pie informatīvā lauka. Intuīcija no tā visa ir tā, kas saistīta ar mūsu būtību, tātad visprecīzākā tieši priekš mums. To mēs aozināmies, tātad tas pastāv. Ja tas pastāv, tātad ir reāls un dzīvs, un, ja ir dzīvs – tātad mainīgs un ietekmējams. Šis ir katra cilvēka ārējais, vissmalkākais, visvairāk ar ārpasauli un citiem cilvēkiem, ar sociumu un procesiem pasaulē saistītais lauks vai tā slānis. Bieži vien ir grūti atšķirt – kuras domas ir manas, kuras no kāda iemācītas vai pārņemtas. Diemžēl cilvēkam, kas sevi speciāli nav sevi pētījis un neko ar sevi apzināti nav darījis, lielākā daļa domu nav viņa paša (to parasti negribas atzīt…). Attiecīgi, ja domu slānī ir daudz kas svešs, tas no ārpasaules arī piesaista atbilstošus notikumus – svešus. Ja gribas sev apkārt notikumus, kas atbilst mums, mūsu domām jābūt mūsu pašu radītām, ar mūsu būtību ciešā kontaktā esošām.

2. Cilvēkam piemīt jūtas, kas izpaužas caur emocijām, un dod mums spēku vai arī mazina to. Droši vien katrs ir ievērojis, ka ir kādas emocijas, kuru rezultātā mēs jūtamies kā spārnoti un ir tādas, no kurām gribas zemē ielīst…. Un tās ir izraisījusi kāda doma, atmiņa, vērtējums, kāds cilvēks ārējā pasaulē, kāda ziņa internetā, tātad - kaut kas, no vai caur informatīvo slāni nākošs. Mums nerodas emocijas, kam nav nekādas informatīvās bāzes, jebkurai emocijai ir izraisītājs – iekšējs vai ārējs. Mēs bieži vien nepamanām emociju avotu, vai arī nesaskatām kopsakatrības ap to, tādēļ emocijas daudzus biedē, liekas nesaprotamas un grūti vadāmas. Īstenībā mēs ar tām vienkārši neesam mācīti apieties. To būt vēlams iemācīties, jo jūtas ir mūsu spēks un emocijas ir šī spēka raksturotājas. Ja cilvēks nav kontaktā ar savām jūtām, viņš nav kontaktā ar savu spēku, secīgi – viņu vada citi, sveši spēki….

3. Cilvēkam piemīt fiziskais ķermenis un sajūtas tajā, kas mums dod impulsu kādām darbībām. Mums šķiet, ka reizēm šīs sajūtas un ķermeniskās norises tiek iedarbinātas no iekšpuses (kādos fizioloģiskos procesos), bet reizēm tās rada kaut kas, kas nonāk līdz mūsu ķermenim no ārpuses. Šī ir ilūzija, paskaidrošu – kāpēc. Ja domas mēs varam neņemt vērā, varam kaut ko nezināt vai neklausīt intuīcijai, ja varam diezgan ilgi ignorēt jūtas un izlikties nemanām emocijas, tad fiziskajā ķermenī notiekošo nepamanīt ir stipri grūtāk! Tieši tāpēc mēs lielākoties uz to koncentrējamies, jo tas ir sajūtams, tam ir redzami un taustāmi slimības un veselības simptomi, tas ir kaut kas izmērāms un pierādāms.

Kad visas šīs 3 mūsu lauka daļas ir daudzmaz kārtībā un līdzsvarā, tad mēs jūtamies labi, mūsu domas saskan ar mūsu emocijām un sajūtām, un mēs atbilstoši tām rīkojamies un runājam - to sauc par veselību visos tās aspektos, par harmoniju sevī. Domāju, ka kaut kad dzīvē tā ir bijis lielākajai daļai cilvēku, tāpēc mēs šo etalonstāvokli pazīstam, vai vismaz nojaušam, par ko iet runa. Tomēr ikdienā tāds tas neturas lielākajai cilvēku daļai, kas dzīvo, automātiski sekojot kaut kādiem ieradumiem, priekšstatiem, iemācītām (ne caur sevi izlaistām) zināšanām, kas atbildību par savu dzīvi atdod kaut kam vai kādam citam, kas nepiekopj apzinātību un necenšas iepazīt sevi. Pieļauju, ka lielākā daļa šī teksta lasītāju kaut ko tomēr savā labā dara, un ir vismaz daļēji pazīstami ar savu jūtu (jeb spēka) un domu (jeb informatīvo) lauku.

Tagad – kā tad notiek inficēšanās un saslimšana, kam izraisītājs ir ārpusē(kā, piemēram, vīruss)? ‘
Jebkas, kas no ārpuses grasās iekļūt mūsu laukā, vispirms saskaras ar mūsu informatīvo lauku. Ne vienmēr tas notiek tieši kā vārdiski vai vizuāli noformulēta informācija, tā saskare var būt daudz smalkāka, apziņas kodu vai nekur materiāli nefiksētu programmu līmenī. Tā var nākt no pa dzimtu no seniem laikiem, kā mantotas zināšanas, kam mēs neapzināmies izcelsmi. Mūsu senču piedzīvotais karu, mēru, stihisku nelaimju un savstarpēju attiecību jomā nosēžas mūsu zemapziņā un tur dzīvo kā mūsu daļa. Mēs esam visos līmeņos veidoti no mūsu senčiem, un būtu naivi iedomāties, ka esam mantojuši tikai fiziskā ķermeņa gēnus. Mums ir arī jūtu spēka un informatīvais mantojums. Un, kad ārpusē notiek kaut kas, kas ar kādiem kodiem atgādina par to, ko nes mūsu vēsturiiskā (ne pašu piedzīvotā) atmiņa, mēs reaģējam tieši tā, kā reaģēja mūsu senči, nenokontrolējot, ka reālā situācija tagad ir savādāka. Ir labi, ja senči savā laikā ir spējuši pieņemt to, kas ar viņiem notikt un izdzīvot pilnībā, tad mēs saņemam drošības kodu un rīkojamie adekvāti. Ja ne – tiek iekustināts tas, ar ko viņi netika galā.

Šis informatīvais iebrukums vienmēr ir pirmais, pēc tam uz to reaģē attiecīgās jūtas, kas mūsos pamostas. Turklāt klāt nāk vēl arī mantotās, senču neizdzīvotās jūtas, tātad papildus apjoms, ko pārdzīvot. Ja no ārpuses mēs pamanām agresiju, briesmas, mūsu jūtās automātiski pamostas bailes. Tās paceļ arī tās bailes, ko nav izdzīvojuši mūsu senči attiecīgā konteksta notikumos, un mēs jūtam daudz lielākas bailes, nekā tām būtu reāls pamats. Piemēram – ja mūsu informatīvā laukā ienāk ziņas un attēli, kur redzamas armijas mašīnas, plus vēl attiecīgas skaņas un vārdi, mūsos pamostas , kas lielākoties pieder ne mums (jo pēdējo karu Eiropā lielākā daļa no mums nav piedzīvojuši), bet mūsu vecmammām un vectēviem vai vēl kam senākam. Tā kā tas ir kaut kas grūti pārdzīvojams, šīs jūtas tiek vai nu atstumtas malā (noliegums) vai ielaistas ķermenī. Ķermenis, protams, reaģē, pieņemot, ka līdz viņam nonāk kas reāls.

Un te (nevis ātrāk!) atveras vārti slimībai, šai gadījumā – vīrusam. Mūsu harmoniskā struktūra ir uzlauzta, un mēs sākam automātiski, līdz pat fiziskiem simptomiem, reaģēt uz to, kas notiek visapkārt. Un tagad padomājiet – kā jūs katrs reaģējiet uz ziņām internetā, kas vēsta par kādām jaunām nelaimēm (jebkādām) – kādas emocijas sakāpj, kā ķermenis saraujas, kas sāk riņķot galvā? Vai šajā momentā jūs variet noturēt koncentrāciju uz savu kodolu un būt savās stingrās robežās?
Tieši uz to strādā milzīgā, globālu paniku izraisošā mediju sistēma – iebaidīti cilvēki, kam sacelta vēsturiskā atmiņa un parauts vaļā gals baiļu maisam, nav kontaktā ar sevi, netur robežas un kļūst par vadāmu baru. Kamēr informatīvais lauks (kas nav tikai prāts) nav uzlauzts, cilvēks ir pasargāts no ārpasaules. To uzlauzt, protams, ir vieglāk par vieglu, it īpaši - mūsdienu interneta laikmetā.
Tādēl, neskatoties uz to, cik un kādi vīrusi klejo pa pasauli (tie klejojuši vienmēr, klejo tagad, un darīs to turpmāk – par to var nešaubīties), mēs no tiem esam pasargāti, ja neielaižam tos savā informatīvi garīgajā un spēka jeb jūtu laukā. Fiziskais plāns ir pēdējais, ko tie var sasniegt un arī tad jādomā ne tikai par fizisko ķermeni, bet ari (un par vairāk) par to, kā slimība līdz tam vispār nokļuva.

KO darīt, lai savu smalko energoinformatīvo plānu pasargātu?

1. Filtrēt informāciju, kas nonāk līdz mums! Ja nav uztrenēta kritiskā domāšana un nav prasmes izsijāt visu, ko kāds raksta internetā – apzināti izvēlēties lasīt un skatīt to, kas vēsta par kaut ko labu un drošu. Jo, neskatoties uz visām briesmām, kas notiek pasaulē, notiek (pat tagad) ļoti daudz labu lietu. Ir sarakstīts milzum daudz labu grāmatu uzņemtas bezgala daudz labas filmas – ja jūttat, ka nav spēka pretoties tai informācija, ko translē faceboks via ziņu lapas – veriet tās ciet! Katram ir izvēle, un ir tiesības un atbildība izvēlēties, jo tieši katra paša izvēle veido nākamo mirkli dzīvē!

2. Meklēt jebko, kas rada drošības, miera, stabilitātes izjūtas, kas vairo pozitīvas emocijas, kas rada prieku, mīlestību un saticību! Mūs tagad mēģina škirt citu no cita un atstāt kontaktos tikai ar ārējo informatīvo lauku – apzinieties to un veidojiet savu jūtu pasauli paši, ar tiem cilvēkiem, kas jums tuvi un svarīgi. Ja viņi nav tieši blakus, tad ir sasniedzami telefoniski vai internetā.

3. Emocijas ļoti labi regulē mūzika, kino, pozitīvi noskaņotas cilvēku sejas – pašķirstiet vecus fotoalbumus, papētiet savus dzimtas kokus, pamēģiniet tos izveidot, ja tas nav agrāk darīts. Meklējiet dzimta nevis bēdas, bet resursus - notikumus un cilvēkus, kas ir tikuši galā ar sarežģītām situācijām, kuru pagātnē noteikti ir bijis vairāk, kā tagad.

4. Ejiet dabā! Dabā vienmēr ir harmonija, kaut arī tā mēdz būt diezgan skarba. Vērojiet plaukstošo pavasari, elpojiet svaigu, smaržīgu gaisu, klausieties putnus, vēju un jūru. Dabā nav interneta ziņu… tur nav šīs nomācošās informācijas, ar kuri tik grūti tikt galā. Aizbrauciet uz kādu vietu , kas jums svarīga, kas dod spēku. Vai vienkārši aizejiet tur, kur nekad nav būts – tagad visur ir maz cilvēku, var staigāt droši (noteikti drošāk kā lielveikalā..)

5. Dabā ir dzīvība un nāve to īstajā laikā un vietā – un tām abām ir vieta. To ir vērts apzināties, jo civilizēti cilvēki mēdz aizmirst, ka nāve ir dabīga parādība, ja vien tā notiek dabīgā veidā. Kad to pamana un atceras, pirmā brīdī var būt šoks un neizpratne, jo glīti uzbūvētā pasaules aina bez nāves (it īpaši tiem, kas uzturā lieto gaļu) sabrūk kā kāršu namiņš. Izturiet šo brīdi, jo tūlīt pēc tā nāk miers un paļāvība uz dabas spēkiem, kas ir lielāki un viedāki par mums. Nāves apzināšanās pārtrauc bailes no tās.

6. Uzņemieties paši atbildību par savu veselību – gan šis, gan citi vīrusi ir bīstami tiem, kam ir sašķobīta imunitāte, kam ir ielaistas, hroniskas slimības, kam jau tā ir grūti sadzīvot ar savu ķermeni, attiecīgi ar savām jūtām un domām. Nav vajadzīgi superārsti, superpotes, superzāles – ir vienkārši jāpaņem šī izvēle un atbildība atpakaļ pie sevis. Cilvēku, kas pats nav kontaktā ar sevi, no tā nekas neizglābs – palīdzība no ārpuses ir laba, ja tā tiek pieņemta nevis uzkrauta kādam kā pienākums. Par to, kā stiprināt un sargāt tieši ķermeni, pašlaik ir daudz labu padomu internetā, atrodiet to, kas visvairāk uzrunā – tie tad arī ir jūsējie!

7. Ne tikai robežas mums jāsargā un jāstiprina. Lai mēs justos droši, mums jābūt pasargātiem no augšas, kas ir katra personīgā “augša” – kāds to sauc par Dievu, kāds par Radītāju, kāds par lielo Garu vai augstāko Es – un ceļš uz to ved caur savu iekšējo kodolu, caur savu būtību. Tas nav atrodams, meklējot ārpusē – ārpusē ir fikcijas, falši ideāli, kas paņem mūs savā varā. Savai būtībai mēs tiekam klāt, pieņemot sevi tādus, kādi esam radīti (nevis izveidoti dzīvē) – pieņemot nevērtējjot, neizliekoties, neatstumjot. To jāmācās, jo daudzi nemaz nezin, kā tas ir – pieņemt nevērtējot….

8. Ja esat to skaitā, kam tagad draud atlaišana no darba, jo uzņēmumam vienkārši nav ko maksāt, jeb kam pazudusi klientūra, jo cilvēki neiziet uz tiešu kontaktu, nesēdiet un nevaimanājiet, gaidot glābējus – tie var ari neatnākt, vai arī atnākt ar pavisam neatbilstošām prasībām. Kopjiet savus talantus un atrodiet to nodarbošanos, kas ir tieši jūsu sirdsdarbs! Tad, kad visa šī globālā pasaules pārdalīšana beigsies, cerams, pienāks laiks, kad uz Zemes būs vieta tiem, kas ir savā vietā un savā pielietojumā. Ja liekas, ka nekādi īpašie talanti nepiemīt -tie ir maldi, jo mēs katrs esam radīti ar kādu nolūku, mēs neesam nejaušības. Talantiem var tikt klāt pavisam vienkārši – atceroties, ko patika darīt bērnībā! Un darīt to, pat ja šķiet, ka tas nevienam nav vajadzīgs – ceļš būs iekustināts un pielietojums uzradīsies.

9. Atrodiet, kā trenēt savu apzinātību, savu kritisko domāšanu, savu paļāvību uz sevi un augstākiem spēkiem. Meditācijas, bioenerģētika, joga, cigun, elpošanas prakses – tas viss ir ļoti, ļoti svarīgs šajā laikā, kad mūs mēģina ietekmēt visos līmeņos!

Piemēram, var katru otrdienu piedalīties manis vadītās bioenerģētikas nodarbībās online vidē – tādas notiek jau kopš rudens, un rīt (24.martā) mēs sākam jaunu ciklu. Tas būs veltīts tieši tam, kas tagad aktuāli – kā veidot savu enerģētiskās aizsardzības lauku, kā nostiprināt savas neredzamās robežas, kā atjaunot un noturēt kontaktu ar savu iekšējo kodolu.
Vairāk par to lasi te: BIOENERĢĒTIKA ONLINE

/Marija Sils/