Veselībai jābūt garšīgai!
(šī sadaļa vēl tiks papildināta)
Mēs sastāvam no tā ko ēdam – tātad organisma atveseļošana
sākas virtuvē! Mēs vēlamies popularizēt veselīgu, garšīgu un dabisku uzturu
ikvienas mājas virtuvē, jo pati Daba ir mūsu vislabākais dziednieks – jāmāk
tikai izmantot tās dāvātās veltes. Cilvēka organismu vispozitīvāk ietekmē
pārtika, kas audzēta dzīvesvietas reģionā dabiskā vidē – tā uzlabo veselību un
stiprina garu.
Pie katra garšauga pievienots IŅ/JAN indekss, kas apzīmē attiecīgās enerģijas intensitāti augā. To var izmantot tie, kas iecienījuši makrobiotisko virtuvi un diētas.
Salāti
JAN 1
Pazīstamākais no lapu dārzeņiem, kas bijuši iecienīti jau
Ēģiptē faraonu laikos. Veido dažādas formas un krāsas lapu rozetes. Lapām maiga
garša, bet dažām šķirnēm tās pie pamatnes rūgtenas. Viengadīgs augs, ko var
audzēt no marta līdz oktobrim.
Virtuvē – populārākais zaļo salātu dārzenis, noder arī
ēdienu dekorēšanai. Karsēti zaudē daļu uzturvērtības, arī kaltēt nevar.
Veselībai – satur dažādas organiskās skābes viegli uzņemamā
veidā. Pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, veicina holesterīna izdalīšanos, regulē
nieru un zarnu darbību, ieteicami aknu atveseļošanai. Rada sāta sajūtu, atjauno
gremošanas funkcijas. Regulē asinsspiedienu. Pasargā no liekā svara, kā arī no
sirds un asinsrites darbības traucējumiem.
Rukola
JAN 2
Lapu salāti ar Vidusjūras izcelsmi un izteiktu, īpatnēju
garšu. Lapas dziļi šķeltas, dekoratīvas, 5-20 cm garas. Aukstumizturīgs un
samērā ātraudzīgs dārzenis, ko var sākt audzēt jau ziemas beigās līdz pat vēlam
rudenim.
Virtuvē – rukolai ir spēcīga riekstu un siera garša, to
parasti lieto pie salātiem vai biezpiena un dārzeņu ēdieniem. Interesanti garšo
kopā ar Mocarellas sieru, tomātiem un brokoļiem, taču bieži tiek lietota arī
pie zivju ēdieniem un kabačiem. Karsējot īpatnējā garša daļēji zūd, tādēļ
parasti rukolu lieto svaigā veidā.
Veselībai – rukolas lapas uzlabo gremošanu un sirdsdarbību,
ieteicamas vecākiem cilvēkiem organisma funkciju aktivizēšanai un darbaspēju
atjaunošanai. Rukolas regulāra lietošana uzturā nodrošina ilgu un darbīgu mūžu
un krietni samazina ierastās medikamentu devas. Labvēlīgi iespaido aizkuņģa
dziedzeri un žults izdalīšanos, kas nepieciešama pārtikas vielu uzņemšanai.
Līdzsvaro organisma hormonālo darbību.
Lapu pētersīļi
JAN 3
Divgadīgi garšaugi, kas reizēm aug kā daudzgadīgi. Izaug
samērā lēni, taču, ziemā pārnesot telpās, ražo visu ziemu. Pētersīļu dzimtene
ir Vidusjūra, tādēļ tos plaši lieto šī reģiona valstu virtuvēs, kaut gan arī
latviešu galdā tie jau kļuvuši tradicionāli. Senajā Grieķijā pētersīļus
uzskatīja par svētu augu. Tiem ir tumšzaļas dalītas lapas, stingri kāti un
baltas ziedkopas. Garša izteikta, ļoti patīkama.
Virtuvē – ļoti plašs pielietojums, gan svaigā, gan žāvētā
veidā, gan siltajos ēdienos. Labi der pie zivju ēdieniem, medījuma, putnu
gaļas.
Veselībai – labvēlīgi ietekmē aknu un žults darbību,
sirdsdarbību un vielmaiņu. Ieteicami nieru slimniekiem, atsāļo organismu un
izvada indīgās vielas. Noderīgi striju profilaksei grūtniecēm, jo uzlabo ādas
elastību. Bieži iekļauti diētu sastāvā, jo aktivizē organismu un noņem
nogurumu. Aktivizē domāšanu un smadzeņu apasiņošanu, tādēļ būtu jāēd pusaudžiem
un studentiem, kā arī citiem garīga darba darītājiem. Dažādu iemeslu dēļ palīdz
pret galvassāpēm.
Krokainie pētersīļi
Lapu pētersīļu paveids ar izteikti krokainām lapām. Lieto
tāpat kā lapu pētersīļus, kā arī biežāk izmanto ēdienu dekorēšanai.
Lapu sinepes
JAN 2
Ātraudzīgs, viengadīgs lapu garšaugs, ko viegli izaudzēt
visu gadu, arī ziemā siltumnīcā. Lapām maiga sinepju garša. Pārtikā var lietot
arī sinepju sēklas, taču tās ienākas mazāk kā sēklu sinepēm. Lapas aug kuplā
rozetē, kā arī vēlāk uz stublāja. Tās ir ovālas, gaiši zaļas, pūkainas, nedaudz
krokainas.
Virtuvē – Pikantā garša labi sader ar gaļas un zivju
ēdieniem. Sinepju lapu mērce aizstāj sinepju sēklu pastu, tā ir maigāka un
svaigāka. Garšu saglabā arī viegli karsētas lapas, tās var pievienot dažādiem
ēdieniem gatavošanas beigās. Ziemas garšaugs, piestāv ziemas ēdieniem. Var
lietot arī kaltētas lapas pie zupām un sautējumiem.
Veselībai – ļoti labs līdzeklis aknu un žults slimību
ārstēšanai, palīdz sagremot grūti uzņemamu pārtiku, tādēļ bieži tiek lietotas
svētku galdā, kur daudz dažādu nesavietojamu ēdienu. Efektīgi palīdz pie
locītavu iekaisumiem, artrītiem, reimatismiem. Rada siltuma sajūtu. Uzlabo
asinsvadu izturību, profilakses līdzeklis sklerozēm un insultiem, pazemina
asinsspiedienu. Pozitīvi ietekmē ādas veselību un apasiņošanu, palīdz pret
ekzēmām, ēdēm un citām ādas slimībām. Kaltētu sinepju lapu uzlējums palīdz pret
klepu un saaukstēšanā slimībām, attīra bronhus.
Kressalāti
JAN 1
Visātrāk izaudzējamais garšaugs, ko var audzēt visu gadu
ļoti pieticīgos apstākļos. Kressalātu dzimtene ir Ēģipte, un tagad to lieto
visā pasaulē. Lietojams, kad izaudzis 5-15 cm garumā, pēc tam pāraug un
pārkoksnējas. Lapiņas sīkas saliktas, īpatnēju pikantu garšu.
Virtuvē – lietojami svaigi vai nedaudz termiski apstrādāti.
Žāvēšanai nav piemēroti. Sader ar gaļas ēdieniem, salātiem, siera un biezpiena
ēdieniem. Sīki sagrieztus kresalātus mēdz pārbērt zupām, buljoniem, omletēm. No
dārzeņiem labi savietojams ar tomātiem, baklažāniem. Neder pie kāpostu un
kabaču ēdieniem. Izteikti svaigs aromāts.
Veselībai – galvenais pluss ir izteikti antimikrobā
iedarbība, kas svarīgi ziemā saaukstēšanās un infekcijas slimību laikā.
Bagātīgais fitoncīdu saturs stimulē organisma aizsargspējas. Veicina gremošanu
stimulē apetīti. Satur tādus retus un vērtīgus mikroelementus kā magnijs, sērs,
dzelzs. Stiprina nervu sistēmu. Labvēlīgi ietekmē plaušu atveseļošanos pie
plaušu karsoņiem, pneimonijām un tuberkulozes. Pazemina ķermeņa temperatūru un
atvieglo elpošanu.
Dilles
JAN 3
Viengadīgs aromātisks garšaugs, ļoti iecienīts un par
tradicionālu dēvēts visdažādāko tautu virtuvēs. Diļļu lapas ļoti dziļi šķeltas,
gaisīgas, smalkas. Ierasts lietot diļļu lapas un dzinumus, bet ļoti vērtīgas ir
arī ziedkopas un sēklas.
Virtuvē – ļoti plašs pielietojums gan svaigā veidā, gan
siltajos ēdienos, gan žāvētā veidā, gan pie marinādēm un sālījumiem. Labi sader
ar dārzeņu un zivju ēdieniem, salātiem, omletēm. Bieži izmanto uzkodu un
kartupeļu dekorēšanai. Garša raksturīga, bet nav stipra, drīzāk maiga. Lietojot
dilles, ēdienam vajag mazāk sāls kā ierasts.
Veselībai – Dilles ir izcils līdzeklis asins sastāva
uzlabošanai un cīņai pret ādas slimībām, dažādiem augoņiem, čūlām. Uzlabo
gremošanas un zarnu darbību. Pazemina asinsspiedienu, holesterīnu un līdzsvaro
nervu sistēmu. Piemīt urīndzenošas īpašības. Dilles palīdz šķīdināt sāļus,
attīra locītavas un saistaudus, palielina to elastību. Ieteicamas pusaudžiem
straujas augšanas periodā, arī veciem cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Avotkreses
JAN 1
Daudzgadīgs garšaugs, nedaudz atgādina kressalātus, taču
stiebri un lapas ir lielāki un kuplāki. Avotkreses lietotas jau senajā Romā
epidēmiju laikā aizsardzībai pret infekcijām. Ienestas telpās, tās var zaļot
arī ziemā. Aug mitrās vietās, grāvju un dīķu malās.
Virtuvē – kā piedeva gaļas ēdieniem, zupām, arī piena un olu
ēdieniem. Garša nedaudz atgādina mārrutkus, samērā asa. Var karsēt, bet nevar
uzglabāt žāvētus. Mēdz izmantot kā piedevu marinādēm un sālījumiem.
Veselībai – ļoti labi pasargā no infekcijas slimībām, ieteicams
lietot gripas periodā, arī vasarā pie intensīvas slodzes nogurdinātam
organismam. Dabiskā antibiotika. Stimulē gremošanu un veicina organismam
nepieciešamo vielu uzņemšanu no pārtikas. Stiprina nervu sistēmu, nomierina.
Palielina fizisko spēku un izturību. Veicina sārņu un liekā šķidruma izvadīšanu
no organisma, tādēļ noder dietām, kas domātas svara samazināšanai. Veicina
noturīgu miega režīmu.