AUGI UN IMUNITĀTE
Tuvojas ziema un aizvien biežāk tiek lietots tāds jēdziens kā ‘imunitāte’. Kad man, tirgojot zāļu tējas, atnāk pircējs un vaicā pēc tējas imunitātei, es viņam parasti prasu – kādai imunitātei viņš to grib? Uz ko ieraugu izbrīnā ieplestas un apjukušas acis…
IMUNITĀTE PATIESĪBĀ IR ATŠĶIRĪGA – ziemā un vasarā, dažādos vecumos, dažādas slodzes gadījumos, dažādu slimību profilaksei. Kopumā tā ir organisma aizsargspēja, izdzīvošanas spēja, spēja nelaist sev klāt to, kas svešs un kaitīgs. Un to nodrošina vesels orgānu kopums, saskanīgi sadarbojoties un esot kontaktā ar sava saimnieka garu. Imunitāte ir tāda kā mūsu drošības sistēma – ja tā nav kārtībā, mēs esam apdraudēti no ārpuses un mums nav laba dzīve iekšpusē, savā ķermenī un jūtās. Nav labi arī tad, ja drošības sistēma it kā darbojas, bet ne pareizajā virzienā, turklāt neklausa tam, ko mēs no tās gribam…
Neiedziļinoties medicīniskajos aspektos, var teikt, ka imunitāti veido ĶERMEŅA, DVĒSELES (jūtu) un GARA (domu) līdzsvarota sadarbība, jeb fizisko orgānu, jūtu un emociju saskaņa ar mūsu domām. Iekšēji un ārēji, īstajā laikā un vietā, visu mūsu daļu klātbūtnē. Imunitāte visos šajos plānos ir aizsardzība, harmonija un spēks. Spēks, kas rodas sevī, kas tiek pieņemts no dzīves, no dabas un visuma, un kas pielietots savā labā, nevis aizplūst kādos sānceļos un neceļos.
JŪTAS UN DOMAS ir kas smalkāks par fizisko ķermeni un visi bojājumi, arī imunitātes, vispirms rodas šajos laukos. Mūsu drošības sistēma vispirms nojūk domu un priekšstatu līmenī, pēc tam (vai reizē) mēs netiekam galā ar kādām jūtām vai emocijām, un tikai tad sāk reaģēt ķermenis. Tātad arī atveseļošanās ceļš jāiet šādi – vai nu reizē, vai pakāpeniski jāatveseļo gan ķermenis, gan jūtu un domu pasaule. Tas, protams, attiecas uz jebkuru, ne tikai imunitātes atveseļošanu.
IMUNITĀTES ATJAUNOŠANAI UN STIPRINĀŠANAI mēs ar labiem panākumiem varam izmantot ārstniecības un spēka augus, jo tie, atšķirībā no sintētiskajiem līdzekļiem, ir dzīvi. Tomēr jāsaprot, ka augi ir PALĪGI mums, nevis kaut ko dara mūsu vietā.
AUGIEM, KĀ DZĪVĀM BŪTNĒM, piemīt visas tās pašas daļas, kas mums – fiziskais ķermenis, pamata jūtu enerģija un gars. Tādēļ tie, atšķirībā no ķīmiskajām zālēm, palīdz mums atveseļot ne tikai fizisko ķermeni, bet ari smalkākās daļas. Rezultāts ir stabilāks un harmoniskāks, jo augi vienmēr ir mums draudzīgi noskaņoti.
ŠĪS CILVĒKU UN AUGU PASAULES LĪDZĪBAS ir arī iemesls, kāpēc ir tik viegli uztvert, kādi augi katrā reizē cilvēkam vajadzīgi – tie runā caur mūsu emocijām, sajūtām un domtēliem, un rezultāts ir daudz precīzāks, nekā studējot biezas zinātniskas grāmatas. Iemācoties uztvert augu dotos signālus, vienmēr var nekļūdīgi noteikt, kādi augi katram cilvēkam katrā reizē būtu nepieciešami.
KĀ LABUS VISPĀRĒJĀS IMUNITĀTES AUGUS var minēt: pelašķis, vērmele, ugunspuķe, kosa, nātre (uzmanīgi tiem, am trombu risks), kalme, dzelzene, kadiķis, osis, ozolzīles un ozoli (vairāk enerģētiski), pīlādži, upenes, mežrozītes, smiltsērkšķi, brūklenes, dzērvenes, bārbeles, irbenes, kaulenes, kizils...
Šie nav visi un katram cilvēkam ir vēlams atrast tieši savus augus - palīgus vai augus - skolotājus.
Ja ir dziļāka interese,
skaties vebinārus ciklā "Augu zinības"
/Marija Sils/