Skudras mācība

Kad skudra iziet no skudrupūžņa, tā nekļūdīgi nonāk tieši tur, kur tai jānonāk, paņem īsto skuju un nekļūdīgi aiznes to atpakaļ mājās…. Vai esat padomājuši – kā skudra nenomaldās, ejot attālumus, kas, mūsu mērogā pārrēķinot, būtu desmitiem kilometru gari? Skudrai nav Gps un pat ne apkārtnes kartes, tomēr tai ir kāds iekšējs kompass, kas to vienmēr ved īstajā virzienā un vienmēr atved atkal mājās.

Šis kompass saucas – sistēmiskā piederība un kārtība.

Jo skudra ir izteikti sistēmiska radība un skudru saimes sistēma, atšķirībā no cilvēku sistēmām (ģimenēm, dzimtām un dvēseles saitēm), turas tādā kārtībā, kā šīs pasaules Radītājs to izveidojis un palaidis. Kaut ko destruktīvu tajā var ienest kāda lielāķa spēka ietekme no malas (piemēram – kāds ar lielu zābaku iekāpj skudrupūznī), un tad visa saime uzreiz metas vienotā, mērķtiecīgā darbā, lai šo bojājumu likvidētu.

Patiesībā cilvēku sistēmas darbojas gluži tāpat, arī mēs neapzināti piepildām savu dzimtu (u.c. sistēmu) mērķus, arī mēs neapzināti lāpām bojājumus savās sistēmās. Atšķirība tikai tāda, ka mūsu dvēseles iet individuālu attīstības ceļu caur šīm sistēmām, un mums piemīt aktīvs (bet ierobežots) savās iespējās) prāts, kas ļoti sargā to, kas šo ceļu iet – mūsu ķermeni. Tas rada dažādas pretenzijas, tas ierauga nepareizības, tas vērtē, tas izsaka neapmierinātību, tas bieži atrodas nepieņemšanā un vēlas izrauties no tā, kas varētu traucēt – un tam tas ir pareizi, jo tas spēj ieraudzīt destrukciju vai apdraudējumu. Tomēr prāts pats par sevi nespēj saskaņot savu patiesību ar sistēmiskajām likumsakarībām, un tas rada dažādas situācijas cilvēka dzīvē, kad iecerētais ceļš sametas cilpās un līkumos, un neved pie izvēlētā mērķa. Tad cilvēks sāk sūroties par netaisnīgo likteni, stulbajiem radiniekiem, nepareizo sabiedrību u.t.t….

To visu atšķetināt tajā līmenī, kurā tas radies, nav īsti iespējams, jeb arī risinājumi ir īslaicīgi un resursus ļoti patērējoši…… Risinājums iespējams, paskatoties uz attiecīgo situāciju no lielāka mēroga, ieraugot un izprotot sistēmiskās likumsakarības un saskaņojot tās ar cilvēciskajām vēlmēm. To izdarīt palīdz dvēseles apziņa, kas mums katram ir pieejama un atvērta, un sistēmisko likumsakarību pārzināšana, ko ir iespējams iemācīties un pielietot dzīvē.

Kad skudra iziet savā individuālajā ceļā no skudrupūžņa, tai nav uz rokas uzdevumi, kas jāizpilda, tā vienkārši jūt savu piederību kaut kam lielākam, kas ir tai aizmugurē, un droši iet uz priekšu, sajūtot īsto taku un virzienu katrā solī. Arī cilvēks, kas jūt savā aizmugurē stabilu dzimtas spēku (kam nav obligāti jāizpaužas labās attiecībās), vienkārši sajūt savu virzienu dzīvē un bez šaubām iet pa to uz priekšu. Nevis izpildot vecāku novēlējumus (kas vairāk ir prāta konstrukcijas vai sistēmisko paternu atkārtojumi), un arī ne protestējot pret tiem (kas aizver dzimtas spēka vārtus), bet sajūtot  enerģiju, kas stāv pāri vārdiem un citām fiziskajām izpausmēm. Dzimtas enerģijas plūsma ļauj izplest spārnus un it kā pacelties pāri tiem sociuma noteiktajiem apstākļiem, kas mums, esot tajos iepītiem, liekas nepārvarami un nemaināmi….

Kad skudra jūt, ka īstā skuja ir atrasta, tās iekšējais magnēts to nekļūdīgi atved mājās. Liela daļa cilvēku dzīvo ar iekšēju sajūtu, kas izpaužas kā vēlme pēc “mājām”, kaut gan mājas it kā šiem cilvēkiem kaut kur fiziskā pasaulē ir…. Tomēr mājoklis nevar dot šo māju sajūtu, kas ir skudrai, un pēc kā mēs dziļi sirdī ilgojamies. Jo šī sajūta ir sistēmiskā piederība – sajūta, ka kaut kur manas izcelsmes pagātnē, manā dzimtā, ir bezgala daudz cilvēku pasaulē mītošu dvēseļu, kam es kā cilvēks esmu piederīgs, kuru dzīvības spēks turpinās manī un ļauj manai dvēselei manifestēties te, šai pasaulē. Patiesībā katra cilvēka šūna nes šo piederības sajūtu, tikai mēs, sistēmisko sarežģījumu un prāta vērtējumu dēļ, esam to zaudējuši. Tagad mēs to meklējam kaut kur ārpusē – fiziskajos īpašumos, naudā, attiecībās, karjerā, ambīcijās, ideālos, skolotājos, u.t.t., bet tur to, protams, nevar atrast, tur ir tikai ārējās šīs sajūtas imitācijas.

Skudras ceļa un piederības izjūtu mēs katrs varam atgūt, jo tā ir mums dabiska un visiem pieejama. To var izdarīt, ieraugot, sajūtot, un enerģētiski sakārtojot savus sistēmiskos samezglojumus, ieņemot savu patieso vietu savā dzimtas sistēmā, ļaujot prātam nokratīt vērtējumus, pretenzijas un ambīcijas, kas mūs tur personīgajā pagātnē un neļauj virzīties tālāk, sadziedējot savas iekšējās traumas un tad sperot reālus soļus dzīvē ar jaunu izjūtu, izvēloties un veidojot jaunu realitāti, pieņemot un izmantojot tam spēku, ko dod mūsu katra aizmugurē esošais skudrupūznis – jo tas ir aizmugurē, mēs ejam uz priekšu.

Marija Sils, sistēmiski šamanisko prakšu meistare.

p.s. 2023.gada, 10.septembrī, Rīgā sāksies jauns divgadīgs Sistēmisko sakārtojumu vadītāju kurss – ja interesē, pievienojies!