MANA UN TAVA VIETA SISTĒMISKAJĀ DARBĀ

Sistēmisko sakārtojumu grupās ir vairāki dalības veidi, un reizēm es sastopos ar neizpratni par kāda veida jēgu un devumu. Šis teksts domāts tiem, kam principā ir skaidrs, kā notiek sistēmiskie sakārtojumi (helingera, strukturālie, dzimtas, tematiskie vai kādi citi), bet kam trūkst zināšanu bāzes par to, ko kurš tur dara, vai arī vienkārši ir interese par tēmu. Šeit došu strukturētu apkopojumu tam, ko katrs dalībnieks var dot sakārtojuma kopējam procesam, un ko katrs var iegūt. To, cik lielā mērā devums un guvums atbildīs gaidām, nosaka katra dalībnieka spēja atvērties un paļauties.

VADĪTĀJS

Primārā figūra sakārtojumā, bez kuras nekas nevar notikt. Manuprāt, primārs ir tieši vadītājs, ne klients, jo no tā, kādu signālu informatīvajā laukā dos vadītājs, ir atkarīgs, kādi pārējie dalībnieki to uztvers. No vadītāja iekšējā stāvokļa lielā mērā atkarīga sakārtojuma virzība, jauda, skaidrība un apjoms. Ir būtiski, vai vadītājs saprot, ka viņš ir tikai Lauka enerģiju translētājs un turētājs, vai arī vēl pastāv centieni kaut ko kārtot pašam pēc savas gribas. Jo mazāk personīgās gribas no vadītāja puses attiecībā pret rezultātu, jo precīzāks tas izdodas.

Vadītāja devums:

1)      Turēt Lauku! Tas prasa neatslābstošu uzmanību, kas ir galvenā piepūle no vadītāja puses. Uzmanības traucējumi rada dažādu “trokšņu” efektu, lauks izplūst nekonkrētībā, var pieslēgties prāts un ego.

2)      Vadīt elementus un enerģiju plūsmas atbilstoši klienta dvēseles virzienam un jautājuma jēgai. Uzsvars uz dvēseles, ne personības vajadzībām! Tam ļoti palīdz jautājuma formulējums tuvu būtībai.

3)      Palaist un nostiprināt sakārtoto rezultātu. Lai tas “nenokrīt” tepat sakārtojuma telpā, lai atbrīvojas no gribas sasprindzinājuma, un izlaiž “saknes” klienta dzīvē. Rezultātam jābūt saprotamam, emocionāli pieņemamam un ar sajūtām izjustam.

Vadītāja ieguvums:

1)      Stiprinās vadītāja paša Lauks – jo vairāk tur, jo vairāk var noturēt. Šis ir darbs, kurā visvairāk var mācīties tieši no sevis, ne no autoritātēm. Nevērtējiet vadītāju pēc diplomiem, bet pēc pieredzes!

2)      Tiek kustināti un kārtoti atbilstoši vai spoguļojoši elementi paša Laukā. Pēc sakārtojuma arī vadītājam visam pamazām “nosēžas” jaunās vietās. Netraucējiet vadītāju nākamajā dienā, dodiet viņam laiku sev.

3)      Saņem atalgojumu, kas ne tikai kompensē iztērēto laiku, materiālos izdevumus un uzmanības enerģiju, bet arī dod iespēju kārtīgi sagatavoties sakārtojumam un atjaunoties pēc tā.

KLIENTS

Otra figūra, bez kuras sakārtojums nav iespējams, jo nav jēgas kārtot kaut ko, kas nav pasūtīts. Šī iemesla dēļ nav iespējams sakārtot sveša cilvēka lauku, kurš par to nav informēts. Klients var strādāt divatā ar vadītāju, vai arī grupā ar aizvietotājiem. Grupas sakārtojuma ilgumu, spēku un aizvietotaju sastāvu (neapzināti) nosaka klients, viņa vajadzības un transformācijas spējas. Klients ir tas, kurš pamatā finansē sakārtojumu, ar to uzņemoties atbildību par sasniegto rezultātu.

Klienta devums:

1)      Klātbūtne – fiziska vai virtuāla, vai vismaz informatīvi emocionāla. Klientam savs Lauks jāatver kārtošanai, jāuzticas vadītājam un citiem dalībniekiem, citādi process zaudē jēgu. Skeptiska atteiksme apstādina visu sakārtojumu. Izejot no sakārtojuma vai “aizveroties” tā laikā, klients paliek ar to rezultātu, kāds ir tajā brīdī. Tātad ir jāsadarbojas, tas ir paša interesēs.

2)      Skaidrs jautājums – sakārtojuma pasūtījums. Jautājumu parasti formulē kopā ar vadītāju, bet vēlme nāk no klienta. Kaut arī sakārtojums reizēm ievirzās negaidītā gultnē un rezultāts ne vienmēr atbilst gaidītajam, skaidra vēlme “ko kārtot” palīdz nonākt pie optimāla rezultāta.

3)      Vēlme un gatavība pieņemt rezultātu. Rezultāts var būt negaidīts, un gan pozitīvi, gan negatīvi vērtēts pirmajā brīdī. Ir labi saprast, kas dod vērtējumu – cilvēka ego vai dvēseles daļa. Ja ir grutības pieņemt rezultātu, tas neiedzīvosies pilnā mērā. Par to vēlams parunāt ar šī sakārtojuma vadītāju vai kādu citu, kam var uzticēties.

Klienta ieguvums:

1)      Sakārtota Lauka daļa ap pasūtīto jautājuma tēmu. Nevajag cerēt, ka vienā reizē var sakārtot visus paaudžu konfliktus vai atgūt visas zudušās dvēseles daļas. Lauka kārtošana ir komplicēts process, ietilpīgs laikā. Tiomēr pēc katra kārtojuma ir atgriezta vietā daļa kieta enerģijas, ka dara vieglāku tālāko ceļu.

2)      Jauna izpratne un apzinātība. Ne vienmēr izpratne notikusi prāta līmenī – reizēm tā ir vairāk emocionāli enerģētiska. Reizēm to vieglāk uzzīmēt vai izdejot, nekā nosaukt vārdos, bet tā ir. Ir jauns skats uz sevi, plašāks apzinātā skata leņķis. Ja izdodas neiekrist vecajās ieradumu programmās, apzinātība saglabājas ilgāk.

3)      Ārējas un iekšējas izmaiņas. Tās pamazām kļūst redzamas, jūtamas, dzirdamas gan ar iekšējām, gan ārējām maņām. Ne tikai mēs pēc sakārtojuma savādāk skatāmies pasaulē – arī pasaule mūs redz savādāk. Izmaiņas var nebūt manāmas uzreiz – tās var notikt kā 2 stundas pēc sakārtojuma, tā 2 gadus pēc tā, tādēl jāprot gaidīt.

AIZVIETOTĀJI

Ja vien tas nav individuāls darbs, visu sakārtojuma redzamo darbu paveic aizvietotāji, kas iejūtas elementos, enerģijās, tēlos un to daļās. Sakārtojuma jaudu lielā mērā nosaka aizvietotāju enerģētiskā caurlaidība un transformācijas prakšu pieredze. Tai pat laikā – katra klienta sakārtojumā nonāk tieši tik un tādi aizvietotāji, kādi viņam ir atbilstoši. Aizvietotāju parasti ir vairāk, kā klientu, un par aizvietotājiem ir visvairāk neizpratnes un jautājumu.

Aizvietotāju devums:

1)      Kļūt par Lauka kārtošanas “instrumentiem”  - just un būt uzmanīgiem pret sava ķermeņa impulsiem, emocijām, domām. Vērot sevi, izjust un apzināt notiekošo, ļauties enerģiju plūsmām, paļauties uz Lauku un vadītāju. Kā zināms, katru aizvietotāju katrā reizē (neapzināti) ieliek tieši tajā tēlā un enerģijā, kas tam ir personīgi vai sistēmiski atbilstošas, tātad – nekad ne nejauši. Tāpat nekas svešs nepaliek aizvietotāja laukā, jo tam tur nav pie kā piestiprināties. Šīs abas aizvetošanas aksiomas garantē aizvietotāja drošību jebkādā procesā. Censties neanalizēt notiekošo ar prātu sakārtojuma laikā, nedot padomus un nevērtēt – ne sevi, ne citus. Mazāk domāt, vairāk just.

2)      Izpaust savus impulsus saskaņā ar vadītāju, citiem dalībniekiem un procesa raksturu. Jo skaidrāka ir paušana, jo labāk virzās sakārtojums, bet arī tad, ja nevar noformulēt kādu sarežģītu iekšējo stāvokli, ir vērts censties to kaut kā parādīt. Izpausmes var būt jebkādas, ja tās nepārkāpj citu dalībnieku personīgo drošību. Par fizisku kontaktu ieteicams iepriekš vārdiski vai ar žestiem vienoties. Nav pieļaujama fiziska agresija pret citu dalībnieku, to var izpaust pret piemērotiem priekšmetiem vai vārdiski. Nepaust savus impulsus, ja vadītājs tā noteicis – ir procesi, kuros jāiztur kādu laiku noteiktas enerģijas, jāuzkrāk tās vai jāizdzīvo iekšēji. Neļaut citiem dalībniekiem pārkāpt savas personīgās robežas, uzņemties atbildību par tām pašam.

3)      Akumulēt sevī iegūto pieredzi pēc sakārtojuma. Šis ir pienākums pret sevi, lai no procesa būtu maksimāls ieguvums, un reizē devums sakārtojuma pasūtītājam. Sistēmiskie procesi sākas un beidzas ilgi pirms un pēc paša sakārtojuma, un tas, cik labi aizvietotājs pieņem notikušo, palīdz arī citiem tā dalībniekiem.

Aizvietotāja ieguvums:

1)      Sakārtota daļa sava Lauka! Šis ir nozīmīgākais guvums no aizvietošanas, jo tādā mērā, kādā aizvietotājs iesaistījies sistēmiskajā darbā, tiek kustināts un kārtots arī viņa lauks. Atšķirība – tas nenotiek pēc pasūtījuma, tā ir “loterija” – kāda Lauka daļa šai reizē tiks savesta kārtībā. Šī daļa ir tematiski atbilstoša sakārtojumā notikušajam, tā var būt personīgās dzīves, tuvākās ģimenes, dzimtas tālāko atzaru vai dvēseles pagātnes Lauka daļa. Lielākoties šis ir iemesls, kāpeč aizvietotāji nāk uz sakaŗtojumu grupām un maksā par piedalīšanos. Ir tādi, ka pamanījuši šo likumsakarību un savu Lauku kārto tikai kā aizvietotāji, bez saviem sakaŗtijumu pieprasījumiem – arī tā var darīt, tad dzīves kvalitāte pašam un tuvākajiem vienkārši ar laiku uzlabojas.

2)      Sevis un savu izpausmju labāka iepazīšana. Cik daudzi ir atklājuši savus resursus, talantus, uzdrīkstēšanās un nezināmas īpašības sakārtojuma laikā! Cita ādā esot mēs varam izdarīt to, ko savā līdz šim neatļāvāmies. Varma piedzīvot kaut ko ikdienā neiespējamu – justies (nevis tēlot!) kā pretējā dzīmuma pārstāvji, kā zīdaiņi un vecīši, kā eņģeļi un dvēseles daļas, kā ēkas un zemes, kā valstis un to režīmi, kā lielas un cilvēkam tālas enerģijas, u.t.t. Aizvietošana ir īsta “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca”! Tas ir ļoti aizraujošs process, kas nekad neatkārtojas, kas ar katru reizi kļūst jaudīgāks un dara tā darītāju pilnvērtīgāku un iekšēji bagātāku. Turklāt tas palīdz savas izjūtas un izpausmes arī pārvaldīt, kas ļoti noder ikdienas saskarsmē.

3)      Aizvietošana palīdz sagatavot savu Lauku sev pašam aktuāla jautājuma izlikšanai sakārtojumā un nostiprina sava sakārtojuma rezultātu. Ir novērots, ka sakārtojums klientam bieži vien noris veiksmīgāk, ja pirms tam kādu laiku ir iets uz sakārtojumu grupām kā aizvietotājam. Tad enerģija iekustas, psiholoģiskās barjeras atceļas, prāts atveras un sakārtojums var uzņemt lielākus apgriezienus. Sākšana kā aizvietotājam arī ļauj iepazīties ar dažādu vadītāju darba stiliem, ar dažādām grupām, un izvēlēties sev atbilstošāko. Pēc sava sakārtojuma arī ir ļoti vēlams iet uz sistēmiskajām grupām kā aizvietotājam, tad jauniegūtais rezultāts maigi un dziļi nosēžas Lauka enerģiju saitēs, ātrāk un pozitīvāk izpaužas dzīvē. Nav pat obligāti jāiet pie tā vadītāja, kas vadījis paša sakārtojumu, var iet pie citiem - Lauks vienalga tiks kustināts atbilstoši tam virzienam, kur enerģija ir palaista.

VĒROTĀJI

Ne vienmēr sakārtojumu grupās ir dalībneiki, kas aktīvi nepiedalās, vien vēro notiekošo no malas, bet, ja ir daudz dalībnieku, visiem visos sakārtojumos var nebūt ko darīt. Arī šiem cilvēkiem ir sava vieta kopējā procesā, tāpēc citi tos sagaida ar prieku.

Vērotāju devums:

1)      Ar savu enerģiju papildināt kopējo kārtojamo Lauka daļu spēku. Mūsu enerģija iet tur, kur mūsu uzmaniba un saktiens, tādēl ikviens skatītājs pastiprina procesu.

2)      Jūt ķermeņa reakcijas, impulsus, jūtas un emocijas, tā palīdzot virzīties sakārtojumam. Notiek neliela transformācija, kas palīdz kārtot kādas netveramas nianses. Katrs izjust impuss, katra izdzīvota enerģija ir saistībā ar kārtojamo jautājumu un dod nelielu artavu.

3)      Izsaka savas domas sakārtojuma laikā (ar vadītāja atļauju) un pēc tā, kad tiek pārrunāts notikušais. Šāds viedoklis no malas reizēm ir ļoti noderīgs. Gadās, ka vērotājs neviļus izpilda kādu attālinātu, neformulētu Lauka tēla lomu.

Vērotāju ieguvums:

1)      Iegūst interesantu pieredzi – vērot sakaŗtojumu ir vismaz tikpat aizraujoši, kā vērot teātra izrādi, ar to atšķirību, ka šeit viss notiek dabiski.

2)      Viegli sakustina un pakārto sava Lauka enerģijas. Transformācijas pieredze ir noderīga jebkurā apmērā un reizēm tā lielāka nemaz nebūtu izturama. Notiek labāka savu impulsu un enerģiju jušana un iepazīšana.

3)      Domājot līdzi notiekošajam, var izdarīt secinājumus par savu dzīvi vai procesiem, kuros tiek ņemta dalība ikdienā. Esot aktīvi iesaistītam sakārtojumā kā aizvietotājam, tas parasti nav iespējams. Var ieraudzīt no malas sev zināmu cilvēku izturēšanās modeļus un labāk izprast to motīvus. Dzīvē, skatoties tieši uz šiem cilvēkiem, gadās “iekrist” emocijās un ir grūti objektīvi izvērtēt notiekošo. Sakārtojumā, skatoties, kā to pašu izdzīvo neitrāli cilvēki, ir vieglāk rast izpratni un pieņemšanu, ko pārcelt uz savu dzīvi.

Marija Sils, šamaniski sistēmisko sakārtojumu vadītāja

01.04.2018.