Rudens... Rietumi...
Maģiskajā ratā Rietumi ir viss, kas saistās ar praktisko dzīvi, darbu un pienākumiem, arī ar mērķu ieraudzīšanu, nospraušanu un sasniegšanu, tātad ar to, kas veido mūsu realizāciju gan karjeras, gan radošā ziņā. Labs kontakts ar rietumiem ir laba realizācijas spēja. . Te vissvarīgakās ir materiālās vērtības, jo tas ir arī materializācijas jeb radīšanas beigas.
Rietumi ir rudens, simboliski - melnā krāsa, Zeme kā stihija
Šis ir arī jebkuras lietas nobeigums un raža – kāda nu tā sanākusi gada, dzīves, vai kāda īslaicīga pasākuma rezultātā. Te ir kulminācijas brīdis jebkuram procesam – viss ir padarīts tik labi, cik varēja, un klāt ir noslēguma balle!
Dzīvē rietumi ir vecums, rezultāts mūžā padarītajam un šī rezultāta baudīšana, un pavisam simboliski - labā puse cilvēkā. Vai mums vecums ir vērtība? Pieredze, visu mūžu slīpētas prasmes, krātas zināšanas un domas…. Vecums kā tukšums un bēdas, jo viss ir palaists garām un no jauna vairs nenāks, vai vecums kā bagātība un piepildījums? - to, kāds būs mūsu katra vecums, nosaka tas, cik pilnīgi mēs būsim izdzīvojuši katru mirkli dzīvē Līdz vecumam, cik daudz no dzīves dotā būsim pieņēmuši, pārdzīvojuši un noveduši līdz realizācijai vai transformācijai.
Pārdzimšanu ratā rietumi atbild par miršanu, par kaut kā nobeigumu un aiziešanu no redzamās, taustāmās, dzīvās pasaules. Kas pēc tam? – aiziešana viņsaulē, Gara pasaulē, lai kaut kad nāktu atkal no jauna, jaunā veidolā! Bez aiziešanas nav atnākšana. Bez atvadām nav sagaidīšana.
Rudens ir skumju laiks, un katra paša ziņā ir tas, vai tās būs sēras par nenotikušo, vai skumjas, kas pavada skaistu aizejošu notikumu, cilvēku, laiku… Atvadīties – no dzīves vai no cilvēka, uz stundu vai uz mūžu – tā ir punkta ielikšanas prasme. Prasme pateikt – te mēs esam un tieši tagad tas ir svarīgi. Pateikties par mirkli un atlaist. Jo neatlaistais nevar būt atkal satikts, bet atlaistais atnāks jauns un pārtapis!
Mūsdienu cilvēka uztverei drusku neierasti var būt tas, ka kulminācija un realizācija ir turpat, kur beigas un miršana -- tomēŗ tas taču ir tik dabiski, vai ne? Kad zieds uzplaukst – tas vīst un krīt, tā dodot sēklas zemei.
Rierumu laiks mums māca - cienīt, atzīt un svinēt noslēgumu, vecumu un atvadas!
Marija Sils