Kāpēc nodarboties ar šamaniskajām praksēm?

…ja nav vēlmes kļūt par šamani un pamest civilizēto dzīvesveidu….. 

1) Tā ir viena no patīkamākajām iespējām atgūt iekšējo psiho-enerģētisko veselumu. Nestaigājot pie psihoterapeitiem (nepārprotiet - man nav nekas pret psihoterapeitiem), nerakājoties vecās traumās, tomēr esot ar katru reizi vairāk kopā ar sevi un savu būtību. Šamanisms prasa patiesumu, iekšējo tīrību un veselumu ne tikai personības, bet arī dvēseles līmenī, un piedāvā atbalstu no lielākiem garīgiem spēkiem, lai to sasniegtu.

2) Cilvēks ir dabas daļa – šamaniskās prakses, ir īpaši tās, kas notiek dabā, šo frāzi pārvērš no teorijas par tiešo piedzīvojumu un pārliecību. Daba un tās gari mūs vēro, sargā, atbalsta, tie atspoguļo mūsu būtību un nolūkus. Iepazīt dabas būtnes – kokus, pļavas zāles, akmeņus, sēnes, kukainīšus un dzīvniekus caur šīm praksēm ir ļoti aizraujoši un neparasti. Šamanisms rāda to raksturu un māca ar tiem runāties. Pēc šamaniskajām nometnēm sadzirdēt zāles, mākoņa vai akmens balsi nav nekāda abstrakcija, bet pavisam normāla realitāte.

3) Šajā ceļā neviens vairs nav viens. Jo ar mums vienmēr ir mūsu dvēseles pavadoņi, dabas un māju Gari, mūsu mājdzīvnieki un mājas augi kļūst par apzinātiem sabiedrotajiem. Pasaule atdzīvojas un pieņem tos, kas ir tai atvērti, tā piedāvā lielāko iespējamo piedzīvojumu – dzīvi, kurā vairs nav atšķirības starp realitāti un brīnumiem, jo viss, kas no neredzamā plāna izpaudies redzamajā ir brīnumains un vienreizējs, arī cilvēks.

4) Uztveres paplašināšana un maņu attīstīšana, kas sākumā šķiet dīvaini un neloģiski treniņi, ar laiku ļauj vadīt to, kas ienāk mūsu dzīves laukā un mūs ietekmē. Mēs kļūstam spējīgi izvēlēties – ko uztvert, ar ko sadzīvot, no kā izvairīties. ar ko būt vai nebūt kopā, ko darīt vai nedarīt. Realitāte ir bezgalīga un tajā ir viss, bet katra cilvēka dzīvē ienāk kaut kāda noteikta tipa notikumi – to nosaka uztvere. Tā darbojas vai nu automātiski, pēc iepriekš ierastām programmām, vai apzināti, izvēloties savai dvēselei atbilstošāko dzīves lauku.

5) Viss redzamais ir neredzamā lauka izpausmes. Šamanisms māca darboties neredzamajā laukā, t.i. divām fiziskajām acīm neredzamajā…. Tā mēs pamazām apzināti varam pārtraukt tos paternus, kas veido mūsu dzīvi tādu, kāda tā mūs īsti neapmierina un radīt tādus apstākļus, kas ir mums labvēlīgi. Šis moments ļauj pieskarties arī fiziskajai veselībai, atrast dziedināšanu un pieņemt to. Šamnaisms vienmēr ir Par dzīvi, kaut arī bieži darbojas Aiz dzīves robežām.

6) Šis ceļš atbrīvo no visa veida ‘rāmjiem’, priekšstatiem, aizspriedumiem… Cilvēks pamazām iegūst iekšējo brīvību un dabas Gari tam nāk palīgā. Jāsaka, ka tieši priekšstati par to, kā būtu pareizi, un iemācītās zināšanas visbiežāk traucē iepazīt pasaules patiesās izpausmes un dziļumus. Tas arī ir biežākais iemesls, kāpēc cilvēki pārtrauc šamanisko ceļu, ja tas neatbilst gaidītajam. Tomēr uz tā vienmēr var atgriezties, jo šamaniskajā pasaulē, laikam nav nozīmes, jo procesi notiek dvēseles telpā, kas ir bezgalīga un pār-mūžīga.

7) Nekad nav garlaicīgi. Katra reize, kad cilvēks kaut ko praktizē šajā virzienā, ir savādāka. Katra tikšanās ar iekšpasaules tēliem vai ar dabas būtnēm, arī ar vienām un tām pašām, ir neatkārtojama. Neviena pieredze nav iepriekš paredzama, procesi ir atšķirīgi katram cilvēkam un tieši šim cilvēkam atbilstoši. Tādēļ arī šamanismu nevar mācīt cilvēks cilvēkam kā zināšanas, var tikai kādu pavadīt šajā ceļā un pavērt kādus jaunus vārtus….