Sistēmiskais pētījums par pasaulē aktuālo

2022.gada 13.oktobris. 

Attēlā  - izvietojuma noslēguma kadrs.

Pētījums notika Zoom vidē, sistēmisko izvietojumu grupā ar tiem dalībniekiem, kam bija vēlēšanā piedalīties par tiem tēliem jeb procesiem, kas   klātesošajiem šķita aktuāli. Ieskatījāmies lielajos energoinformatīvajos laukos, kas virza notikumus pasaulē tik, cik grupai izdevās dabūt tam pieeju. Tā kā šādus izvietojumus ir samērā grūti atstāstīt, lai būtu saprotama jēga, stāstījums būs pa atsevišķām figūrām. Darbu atstājām pētījuma stāvoklī, atļaujoties ieraudzīt tendences, bet nemainot tās. Beigās ieviesām 1 intervenci (apzinātu izmaiņu tēlu attiecībās), kas parāda iespējamību, modelē situāciju, bet to nevar uztvert kā reāli paveiktu rīcību. Tātad, līdz internvencei ir tīrs vērojums, bet darba nobeigums parāda – kā būtu, ja tā tiktu realizēta. Jāsaka, ka mums visiem ir iespēja to realizēt, tādēļ arī atspoguļojam šo iespēju.

Tēlu formulēšanas laikā, sākumā, vairāki grupas dalībnieki teica, ka tos pašlaik visvairāk uztrauc šķelšanās cilvēku starpā, berze starp cilvēku grupām, tādēļ cilvēces pārstāvju grupas sākumā ielikām 3. Varētu vairāk, bet, tā kā mēs nevaram aptvert visu cilvēci, tikai tās grupas, kas ar mums aktīvāk saistītas, šoreiz vairāk nelikām. Kad sākām izvēlēties tēlus, bija manāma nevēlēšanās skaļi izteikt vārdu „karš”, kaut arī bija skaidrs, ka tas ir viens no aktīvākajiem procesiem, kas tagad notiek – protams, šim tēlam bija vieta, tāpat kā tēlam „miers”. Parādījās konflikta stāvoklis ar pasauli, notiekošā nepieņemšana, neziņa par cilvēcisko vērtību pastāvēšanu un izdzīvošanu vispārējā haosa kontekstā. Tai pat laikā – jūtama kādas jaunas, nebijušas enerģijas ienākšana. Vērtību palikšana vai maiņa interesēja gan dvēseles, gan  cilvēku un valsts struktūru līmeņos.

Izvietojumā darbojās šādi tēli: 3 cilvēku grupas, Latvija, Eiropa, Krievija, Karš, Miers, Evolucionārie spēki, Kustība laikā, Cilvēciskās vērtības, Baiļu radītājs, Valsts vara, Labklājība, Haoss, Daba, Mīlestība.

Tēlu teiktais vienmēr ir jāuztver kā subjektīvs vēstījums no  to puses, jo katrs tēls it kā aizstāv sevi, neatkarīgi no tā, kā mēs to vērtējam. Kopsakarības mēs varam redzēt, vērojot to visu no malas un tulkojot tēlu teikto tēmas kontekstā. Šai tekstā tēlu teiktais mijas ar to kustības aprakstu un manu Lauka lasījumu. Tēlu nosaukumi rakstīti ar lielo burtu. Tā kā tēli ir projicēti uz dažādām figūriņām, to virzības aprakstā ir tādi vārdi kā ‘aiziet’ ‘uzkāpj’ ‘paņem’ u.t.t. Tēlu kustību un vēlmes atskaņo katram piesaistītais aizvietotājs – cilvēks, kas iejūtas šajā enerģijā. Iespējams, kopējās tendences kļūs saprotamas, tikai izlasot visu tēlu virzības aprakstus. Teksts, it īpaši tēlu virzības apraksti, var būt grūtāk saprotams cilvēkiem, kas nav pazīstami ar sistēmisko darbu….

Secinājums: patreizējā spriedze laikā, kas izpaužas kā bailes, trauksme, karš, agresija, apspiešana, ir loģiskas sekas cilvēcisko vērtību stāvoklim un atbilstošas procesiem dabā, kas ir gatava pārdzimt. Ja gribam no tā visa iziet, dzīvot labklājībā un saskaņā, mums jāatver sevi mīlestībai, jo tā ir vienīgā enerģija, kas ietekmē kara procesus.

Evolucionārie spēki – lielie pasaules grozītajspēki. Aizvietotājs izvēlējās cilvēcisku baltu figūriņu, kas liecina, ka procesi ir ar cilvēkiem saistīti un no cilvēkiem ietekmējami. Kur šis tēls aiziet, tur kaut kas iespringst un iekustas.

Virzība - kad parādās Karš, Ev.spēki iekāpj Kustības traukā, kas liecina par Evol.spēku iekustēšanos. Kad ienāk visas cilvēku grupas, aiziet Karam aizmugurē uz paaugstinājuma (izvietojumos aizmugure ir vieta, kas dod enerģiju tam, kas priekšā). Pēc kāda laika aiziet aiz 1.(trauksmainajiem) cilvēkiem. Kad 3.(dzimtu) cilvēki, esot kopā ar Latviju, pagriežas pret laukumu, aiziet pie tiem. Kad notiek centieni iekustināt Kustību laikā, aiziet un uzkāpj uz V.varas. Kad Daba paņem sev 2 kara upes, aiziet pie Labklājības.

Kad Eiropa sāk vilkt pie sevis Labklājību, figūriņa apguļas, t.i. piekūst un negrib iesaistīties (beidzas attīstība) – pārtraucot šo procesu, atkal pieceļas (paliek stāvus). Mēs nezinām, kā tas izpaustos realajā dzīvē, tādēļ izvēlējāmies par labu lielākai figūrai, Ev.spēkiem un apturējām Labklājības kustību. Pašās beigās Daba nostājas starp Eiropu un Labklājību un savieno tās, netraucejot Ev.spēkiem.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, aiziet karam aizmugurē.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju un karš par to runā, šis dialogs izraisa drebuļus un nepatiku, bet, kad pret to pavēršas Kustība laikā, tad viss kļūst normāli. Kad Krievija sāk runāt (vēl anonīmi), saka, ka grib apgāzt Kara podestu, bet tas nekrīt, vismaz pagaidām ne.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – Ev.spēki aiziet tiem līdzi, starp Dabu un Krieviju, priekšā Kustībai laikā, ar skatu uz Karu.

Kustība laikā – plūsmu, izmaiņu un pagriezienus uzrādošs tēls. Svarīga krāsa – gaiši zaļa, forma – ovāls trauciņš, sākuma stāvus, atvērts. Lielako darba laiku nekustīgs tēls, kas liecina par laika sablīvējumu, sastrēgumu, par iesprūdumu laikā un tēlu savstarpēju pretestību.

Virzība - kad parādās Karš, Kustība pieņem sevī Ev.spēkus, kas liecina par šo spēku iekustēšanos. Kad Ev.spēki aizgājuši pie kara un Baiļu radītājs uzkāpj uz pjedestāla, Kustība laikā aizveras – trauciņš apgriežas otrādi. Uz tā uzrāpjas Baiļu radītājs un tad arī 2.cilvēki – abi cīnās par šo vietu – tas uzrāda lepnības izpausmes, vēlmi būt pārākam. Ik pa laikam Kustība jūt vēlmi kā kupolam sargāt dažādas citas figūras, lai to enerģija neizpaustos, jo tas visiem būtu bīstami….kustība runā par nekustēšanos… kaut kādā mērā kustēties neļauj tie, kas stāv virsū, piemēram 2.(dabiskie) cilvēki (tie nokāpj, kad to izdzird). Vairākas figūras izsaka vēlmi, lai Kustība kustētos…kamēr Daba palien zem Kustības un kļūst neredzama (tā kā iznīcināta), bet Kustība sastingusi (gandrīz visu laiku) un nevienu citu uz sevis virsū nepieņem. Kad no apakšas izlien Daba, Kustība apveļas uz sāna un var lēnām paripot uz tās pusi, cenšoties tomēr to iekļaut. Kustibai aizmugurē ir 2.cilvēki – ar tiem ir sadarbība. Varētu pieņemt sevī Labklājību (pēc 3.cilvēku ierosinājuma), bet tā tur neiet – pārāk šauri esot.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, redz to un jūtas atvērta tai (tāds ir arī figūriņas novietojums).

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju, grib pagriezties un paskatīties uz to. Kad Krievija sāk runāt (vēl anonīmi), saka, ka grib to norullēt, kā ar ceļarulli.

Kad Mīlestība sāk runāt par 2.cilvēkiem, piekrīt, ka, ja tie pārveidosies, tie varēs to (Kustību laikā) iekustināt.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā - kad visi ir parunājuši, pagriežas no Krievijas uz visu pārējo tēlu un Mīlestības pusi, bet jūt, ka pagriezējs ir 2.cilvēki, kas stāv starp Kustību un Mīlestību.

Karš – sarkana cilvēka figūriņa, grib būt visa centrā, augstāk par visiem (uzlieku uz ‘podestal’), un grib izplesties citām figūrām pa vidu, ko apzīmējam ar sarkaniem diegiem, kas staipās pa visu laukumu – Kara līnijām. Frāze – jūs visi esat atkarīgi no tā, kas notiek, t.i. no manis… Tēls izrāda aktivitāti un pauž savu ietekmi līdz pat darba beigām.

Virzība - Karam patīk Haosa piedāvājums sadalīties daudzās daļās, jo tad būtu daudzi kari, bet vispār viņš vēlas Valsts varu zem savām kājām palikt. Kad V.vara tur neiet, bet aicina karu pie sevis (t.i. uz Cilvēciskajām vērtībām virsū), tas tomēr neiet. Aicina pie sevis Labklājību, bet tā arī neiet. Nelaiž Labklājību pie Latvijas un Eiropas. Kopā ar Haosu skatās uz visiem, uzgriežot muguru C.vērtībām, jo tās neesot vajadzīgas, jūtas pārāks pār visiem. Kad Daba grib saņemt Kara līnijas kā dzīvības upes, divas no tām iedod Dabai (vairāk nē), jo tas palīdzēs atjaunoties un būs jauni karotāji. Kad Daba to uzrunā – saka, ka pazīst, bet izmanto savām vajadzībām un nekādu mīlestību nejūt.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, karš pirmais uz to reaģē, sakot ka šī figūra biedē, jūt no tās īstu apdraudējumu, kā vienīgo, kas spēj apdraudēt Karu. Kad C.vērtibas piedāvājas glābt Karu no Mīlestības, nosauc tās par niecību un piedraud uzsūtīt Haosu.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju, saka, ka šī figūra nepatīk, nospiež, un jāsāk domāt – kur atkal izlaist savas sarkanās līnijas. Jūt, ka tikai sarkanās līnijas to pasargā no Krievijas, kas var apdraudēt Kara podestu.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – kad jau vairākas figūras aizgājušas pie Mīlestības, karš jūtas liks un nedrošs. Tas ir ar mieru, ka Daba pienāk klāt (kā enerģijas avots) un arī pietīt sev apkārt dažas sarkanās līnijas, jo tās dotu vairāk spēku Baiļu radītājam, kurš arī tagad ir te. Kad C.vērtības atkal grib Karu sev, saka, ka redz rajās vilšanos, viltību un nodevību.

Miers – gaiši zils kamolītis, mierīgo debesu krāsa. Visam izkārtojoties, izrādās laukuma centrā, blakus karam un Eiropai. Ilgi klusē, neiejaucas.

Virzība - kad karš kopā ar Haosu saka, ka skatās visiem pāri un ir pārāks, tad izsaka vēlmi visus apklusināt (diezgan aktīvi, pat dusmīgi, ar frāzi „aizsiet mutes”), bet šādai aizsiešanai tēli neļaujas…. Miers šai brīdī ir apspiedoša figūra, kas nomāc citus un biedē C.vērtības (miers par katru cenu…). Tas aiziet pie Latvijas un Eiropas pāri Kara līnijai un izstiepj savu līniju Kara virzienā, tad kļūst mierīgāks. Vēlas novākt Kara līnijas, bet tas nav iespējams, jo Daba to neļauj.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību un Krieviju, tas nerada izmaiņas. Tagad Miers ir kā pastāvīgums, nemainīga noturība.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – paliek nogaidot. Beigās ir kā blasts Latvijai.

Piebilde no Miera: pamodos ar tādu kā vīziju - ja vakar teicu, ka mieram vēl mazliet jāpagaida un tad būs labi, tad šodien redzu, ka tas būs grūts ceļš, vismaz 10 gadu laikā mēs nepiedzīvosim, jo jāmainās ir pilnīgi visiem, gan cilvēkiem, gan valsts varai, gan Eiropai un tā tālāk.

Eiropa – figūriņa sunītis (asociācijas vērojiet katrs pats). Izkārtojoties visām figūrā, izrādās centrā, tieši pie kājām Karam – kas liecina, ka ap šo tēlu viss grozās, kaut arī pats tēls nav ļoti aktīvs.

Virzība - sākumā jūtas ļoti liela un skaista, bet vēlak vairs ne. Tad runā par to, ka visiem jāapvienojas (Labklājībai, Mieram, u.c.) un jāizstumj sarkanais Karš. Grib tuvāk cilvēkiem un Latvijai, un aiziet tur. Ļoti vēlas pārvilkt pāri sarkanai Kara līnijai Labklājību, varētu vilkt ar varu, kas gandrīz izdodas, bet process atgriežas atpakaļ, lai neizbeigtos Ev.spēki un attīstība (sk.sākumā, pie Ev.spēku apraksta)

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, saka, ka patīk šī figūra, tā ir kā cerība tuneļa galā.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju, uz to nav īpašas reakcijas

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – paliek ar cerību, ka būs labi.

Nauda, kas ātri pārveidojās par Labklājību. Figūra – maisiņš, kas izsaka vēlmi tuvoties cilvēkiem, nevis V.varai. Izturas samērā cilvēciski, tātad ir no cilvēkiem atkarīgs tēls.

Virzība - parādoties tēlam Daba, grib pietuvoties Eiropai. Kad Ev.spēki aiziet pie Latvijas un 3.cilvēkiem, Labklājība attālinās no viesiem, sakot, ka tie nav viņu pelnījuši. Labprāt ietu pie 3.cilvekiem un Latvijas, bet sarkanā kara līnija traucē. Kad arī Eiropa aiziet pie Latvijas, saka, ka jūtas nevajadzīga, kamēr visi cīnās par varu, un būs tam, kas pie varas tiks. Grib būt noderīga. Ietu pie Latvijas un Eiropas, bet netiek pāri kara līnijai. Pieslienas Ev.spēkiem, bet nepatīk, ka atnācis Baiļu radītājs (uz šo teļu visu laiku reaģē negatīvi). Uz 3.cilvēku un Kustības piedāvājumu ieiet tajā (Kustībā), atbild, ka tur ir pārāk maz vietas un neiet. Jūtas neuzklausīta, ierobežota no tiem, ko uzrunā. Kad Eiropa to sāk vilkt pāri kara līnijai, paliek pusceļā uz līnijas, bet tiek atgriezta, lai neizbeigtos Ev.spēki un attīstība.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, - tai neesot ne vainas, bet nav aktīvas reakcijas.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju, ir pirmā figūra, kas uz to reaģē, sakot, ka tas ir kaut kas interesants un rosinošs, gribētu to tuvāk sev.

Kopumā Labklājība vairāk pievelkas un interesējas par valstu (t.i. zemju) figūrām.

Cilvēciskās vērtības – kādas mēs tās izprotam pašlaik. Figūriņa - māla bļodiņa. Aizvietotājs saka, ka viņā iekšā ir kaut kas, kas vēl nav laukā, kas vēl nav izpaudies (un tā arī neparādījās līdz darba beigām). Un kā no sākuma, tā līdz beigām C.vērtības prasīja, lai kāds, kas grib, nāk tajās iekšā, lai aizpilda tās – kas liecina par tukšuma un nepilnības sajūtu.

Virzība - aicināja sevī Karu, Haosu, labprāt pieņēma uz sevis uzsēdušos V.varu – ka tik būtu, ar ko piepildīties…. Kad V.vara uz tās uzsēžas, tad vairs citas figūras iekšā nevar tikt. C.vērtības nedzird citas figūras, bet vēlas tikt uzrunāts. Kad Baiļu radītājs aiziet pie Kara un Haosa, jūt, ka Daba varētu nākt kā glābiņš un ņemtu to pretī, bet V.vara nelaiž Dabu virs sevis. Kad uz V.varas uzkāpj Ev.spēki, C.vērtības sāk sarukt aizvien mazākas, bet, kad ierunājas Miers, jūt no tā lielas bailes un priecājas, ka ir apakšā zem 2 figūrām, paslēpies no Miera. Jūtas aizvien vairāk muļķīga, ‘tupa’, neko pati nesaprot, vienīgi visu laiku grib sarkano Karu ar visiem striķiem pie sevis – tāds samērā infantils tēls.

Šī C.vērtību tiekšanās pēc Kara liecina par radikālu vajadzību pēc labā/ļaunā, pareizā/nepareizā u.t.t. vērtējuma, jo vērtības būtībā ir tās, kas izvērtētas – t.i. karš varētu apliecināt vērtīgumu un izvēles pareizību.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, saka, ka šī figūra patīk, drusku atmostas, bet vienalga piedāvā Karam ienākt sevī, lai tas nejustos apdraudēts no Mīlestības (Karš neiet…). Sāk uzdot jautājumu „vai es varu kustēties?”, jo līdz šim ir domājusi, ka to nedrīkst un nevar  - t.i. parādās kaut kādas patstāvības pazīmes.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju, uz to nav reakcijas.

Pie beigām vēlas aiziet karam priekšā, jo nezūd vēlme, lai Karš beidzot to ierauga, bet Valsts vara turpina sēdēt virsū C.vērtībām un šo tēlu panest C.vērtibām nav spēka – tās paliek vietā, Kara aizmugurē, gandrīz neredzamas. Paliek savā muļķa tēlā, jo tā ir ērtāk (jo „tas ir dzirdēts bērnībā no vecākiem”).

Latvija (vairāk kā jēdziens, zeme, ne kā valsts) – figūriņa kaķītis, pats nestāv kājās, guļ uz sāna, jūt sevi tuvu Eiropai un Ev.spēkiem.

Virzība - Latvijai rūp 3.(dzimtu) cilvēki, tā vēlas tos ņemt pie sevis, bet pa vidu ir 1 no Kara līnijām. Kad redz, ka 3.cilvēki tai nevar pārkāpt, pārkāpj pati un aiziet pie tiem – kas parāda, ka zeme sargā cilvēkus, tie ir tai vajadzīgi. Labprāt pieņem Ev. spēkus, kad tie atnāk pie 3.cilvēkiem – tātad Latvijā un ģimenēs būs radikālas pārmaiņas. Kad kāda mirklī no kadra izzūd Daba, Latvija par to satraucas – vajag redzēt Dabu. Pamazām pie Latvijas pienāk arī 1.cilvēki, Eiropa un Miers, bet nevar pienākt  Labklājība – ar to visu Latvija jūtas puslīdz apmierināta.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, tā izskatās liela un spēcīga.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju, šis tēls kaitina un izsauc vieglu agresiju, gribas to iebakstīt.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – ir vājums, gaidīšana – ar ko tas beigsies? Paliek ar skatu uz Mieru.

Kad visi ir parunājuši, beigās, vēlas piecelties kājās, balstoties uz Mieru.

Piebilde no Latvijas: Noslēgumā, kad Latvija bija piecēlusies, balstoties uz Mieru viņa skatījās uz Mīlestību, dabas bērniem, evolucijas spēkiem un laika kustību un Latvijā vairojās, auga augumā mīlestība. Ļoti skaista un aizkustinoša sajūta, pilnīgi žēl no tās šķirties.

Valsts vara – koši sārta parafīna atlūza, ar uzsvaru uz vārdu ‘atlūza’. Tēls visu laiku atrodas vienā pozīcijā – virsū uz Cilvēcisko vērtibu figūrinas – nekustas, praktiski nemainās bet redz apkārt notiekošo.

Virzība - kad parādās Labklājība, uzkāpj uz C.vērtībām, jo tās ir izteikušas tādu vēlmi. Jūtas tur ļoti labi, liela un varena, jo ir C.vērtību, cilvēku galvās un, kamēr tur ir, jūtas liela, stipra, varena. Kad Karš to aicina zem savām kājām, tomēr neiet, jo tad zaudēs C.vērtību kā resursu un jūt, ka ātri izbeigsies kopā ar Karu – tas rāda, ka bez cilvēku un viņu vērtību (labs / ļauns) atbalsta, ne karš, ne V.vara īsti neizdzīvo. Jūt, ka ilgāk pastāvēs, balstoties uz C.vērtībām. Ir ar mieru Karu pieņemt pie sevis, bet tas tur neaiziet. Nepieņem Dabu virs sevis, grib to pabāzt sev apakšā, jo baidās, ka Daba to iznīcinās. Kad uzkāpj Ev.spēki, jūt, ka tie ir lielāki un nevar tiem iebilst. Tomēr Ev.spēku klātbūtne neizmaina V.varu, kas spēki nokāpj, V.vara joprojām ir varena, jo balstās uz C.vērtībām, kuras nu jau jūtas muļķīgi.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību un Krieviju, uz to nav nekādas reakcijas.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – pēc tam, kad liela daļa figūru aiziet pakaļ Mīlestībai jūt pavisam nedaudz samazinātu savu nozīmību, bet joprojām jūtas labi, jo ir vērtība cilvēkiem, un atrodas virs (pāri) C.vērtībām.

Baiļu radītājs - saistīts ar šķelšanu cilvēku starpā, par ko sākumā runāja vairāki procesa dalībnieki. Cilvēciska zila figūriņa, tātad saistīts ar cilvēku pasaules aspektiem.

Virzība - sākumā stāv lauka malā, vēro. Vēlas būt augstāk par citiem, sākumā paceļas uz sava ‘podesta’, bet, sākoties tēlu kustībai, nokāpj. Šad tad tiek sajaukts ar Ev.spēku figūriņu. Kad visi izkārtojušies, aiziet un uzkāpj uz Kustības laikā, kas to pieņem. Redzams, ka bailes iedarbojas kā virzītājspēks, aktivizē vietu, kur atrodas…. Kad tur uzkāpj 2.(dabiskie) cilvēki, cenšas tos nogrūst, bet šie pretojas. Kad atnāk Haoss, ar sajūsmu aiziet pie tā un Kara. Tad atkal pie Kustības laikā. Tad pie Labklājības, tur to ciet un nelaiž vaļā. Priecājas par to,  ka spēj izraisīt satraukumu tajās figūrās, pie kā aiziet.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību un Krieviju, saka, ka Mīlestību vispār redz, bet nav reakcijas, un Krievija neinteresē.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – nostājas Karam priekšā, ar skatu uz visiem.

1.cilvēku grupa – trauksmainie, panikas cēlāji, kas gan rada, gan baidās. Jūt sevi līdzīgu Baiļu radītājam, izvēlas tumši zaļu cilvēcisku figūriņu.

Virzība - vēlējās arī iekāpt Kustības zaļajā figūriņā, kur uz šo brīdi jau ir Evol.spēki, tomēr neiekāpj – ir tendence uz pārmaiņām, bet trauksme apstādina. Ik pa laikam vēlas ieviest kaut kādu kārtību tur, kur tā izjukusi, bet pārējie neklausa. Aiziet pie 3.cilvēkiem, bet tiem no šī ir bail, kā rezultātā 1. un 3.cilvēki paliek katrs savā pusē Latvijai.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, saka, ka figūra rada pozitīvu satraukumu.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – paliek pieņemošā, bet nogaidošā pozīcijā.

2.cilvēku grupa – dabiskie cilvēki, kas dzīvo ar dabu saskaņā. Sākumā jūt sevi pašus kā dabu – izceļam no tiem Dabu citā tēlā. Figūriņa cilvēciska, dzeltena.

Virzība - arī vēlas iekāpt Kustības figūriņā, jūt laiku un Evol.spēkus, jūtas kā kaut kas progresīvs. Vēlas būt Kustības laikā tuvumā un/vai uz tās. Stāv līdzās Baiļu radītājam uz Kustības un jūtas līdzvērtīga, nebaidās, cīnās par palikšanu. Kad notiek Dabas un C.vērtību dialogs, vēlas iet pie Latvijas (Latvija to pieņem) kopā ar Kustību laikā, bet Kustība vēl nekur neiet.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, jūt saikni ar to un var ar to sarunāties, arī neesot blakus, bet pēc brīža tomēr aiziet pie tās.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – saprot, ka jāatrod sevī drosme kustināt procesus, nevis stāvēt malā un baidīties.

3.cilvēku grupa – dzimtu, jeb ģimeniskie cilvēki. Sākumā 3 baltas cilvēciskas figūriņas kopā, tad reducējam tos uz bērna figūriņu.

Virzība - sākumā stāv malā. Kad Latvija tos aicina pie sevis, labprāt ietu, bet netiek, jo pa vidu ir 1 no Kara līnijām. 3.cilvēki jūt kā šīs līnijas ierobežo. Paliek kontaktā ar Latviju, kamēr Latvija pienāk pati klāt – tai vajag šos cilvēkus. Kad ienāk Haoss, pagriežas pret laukumu, grib redzēt notiekošo. Redz Mieru, bet kā sažņaugtu (pēc kamolīša formas). Kad Kustība apveļas uz sāniem un paripinās, piedāvā tajā ieiet Labklājībai, bet tas nenotiek. Ierauga, ka Baiļu radītājs tur ciet Labklājību.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, saka, ka patīk šī figūra un tā varētu būt lielāka.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Krieviju, tas izskatās pēc kaut kā nosprāguša, iesmirduša. Domā, ka Baiļu radītājs piestāv Krievijai (kaut arī pats Baiļu radītājs par to neinteresējas).

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – no šīs kustības nāk spēks.

Daba – čiekurs. Izrādās aktīvs tēls, kas iesaistās un ietekmē visus procesus.

Virzība - sākumā izvēlas būt tuvu Latvijai, tad aiziet tālu malā aiz C.vērtībām, kuras to pieņemtu, bet tur jau ir Valsts vara. Jūt pievilkšanos karam, grib būt tā tuvumā. Asociācija – bērzs, kas ir stāvoklī, bet tam ir jāslēpjas alā – tas simbolizē augstākos spēkus (jo bērzs…), kas caur dabu rada ko jaunu, pagaidām slepeni, jo tas jaunais jāsaudzē. Tad, kad uz centra podesta blakus Karam ir uzrāpies Haoss un Baiļu radītājs, Daba grib uzkāpt uz V.varas, ko labprāt pieņem C.vērtības, bet pati V.vara nē, jo tā jūt, ka Daba to varētu iznīcināt. V.vara piedāvā Dabai būt zem sevis, kam savukārt Daba nepiekrīt. Daba saka, ka neiznīcina V.varu, vienkārši ir virs tās, bet V.vara tam nepiekrīt – dialogā parādās V.varas un Dabas pretnostatījums. Daba paliek blakus C.vērtību trauciņam ar V.varu. Tad aiziet un palien zem Kustības laikā trauciņa, kļūstot neredzama  - it ka sevi upurē, uz laiku izzūd. Tad, kad Miers sagrib novākt Kara līnijas, atmostas un saka, ka tai šīs līnijas ir vajadzīgas, jo Kara līnijas atjaunos Dabas asinis, kas ir izzudušas dzemdībās (bērzs piedzemdēja kaut ko, kamēr bija paslēpies zem sastingušās Kustības…) – Dabai asinis ir kā dzīvības upe. Ņemtu visas Kara līnijas jeb upes, bet dabū divas. Grib būt atpazīta no Kara un Haosa puses, jo atceras, pazīst, mīl Karu un Haosu kā bērnus, grib dot tiem mīlestību, ko tiem nevajag, tie izturas nicīgi prêt Dabu.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību, šī figūra dod cerību, jo ir lielāka un senāka par Karu (atgādina vectēva vai tēva enerģiju).

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – gribētu būt uz podesta pie Kara un satīt tam apkārt visas sarkanās līnijas, jo tās pieder arī Dabai (kaut arī Karš tā nedomā).

Kad visi ir parunājuši, nokāpj no podesta un aiziet uz sarkanas līnijas starp Eiropas / Latvijas grupu un Labklājibu, savienojot tās.

Piebilde beigās no dabas: Man (dabai) bija pārliecība, ka sarkanās upes ir manas asiņu upes, un tām nemaz nav jābūt izlietām asinīm. Es biju pārliecināta, ka viņas ir radušās no manis un ir manas, un es nesaprotu, kāpēc visi tic karam, ka tās ir viņējās, un neredz, ka viņš tās piesavinājies un neredz, ka tās ir dzīvības upes.

Man ir sajūta, ka man jāpieskata Karš - Bardaks, pat ja Bardaks vairs neļaujas "audzināšanai". Es negribētu, ka viņi no Lauka tiek aizvākti pavisam, es tikai gribētu, lai Karš atkal kļūst par to, kas kādreiz bija un kas var būt, par sargājošu, pareizās lietas izbeidzošu, tādu kā izplešanās spēku. Un lai citi arī saredz to, kas viņš var būt.

Kad Mīlestība Karam grib teikt: "Es Tevi mīlu," es nodomāju, ka es arī un ļoti, un es ticu, ka viņš atkal var kļūt par to, kas bija. „

Haoss, bardaks – to vispirms ierauga C.vērtības, tām piebalso Karš, kurš grib šo Haosu. Figūriņa sarkana, stāv blakus karam augšā uz podesta. Būtisks tēls, kaut arī maz izpaužas.

Virzība - gatavs rīcībai, grib uzspridzināt visu ar Kara palīdzību, un tad sarkanais (karš) būtu daudz un visur. Kādā mirkli Haoss izsaka prieku par to, kā visi domā,  ka viņi kaut ko tur paši dara, bet patiesībā viss ir vienkārši liels bardaks. Kad Daba to uzrunā – saka, ka pazīst to, bet izturas prêt Dabu vienaldzīgi, drīzāk izmanto to.

Kad ielieku (sākumā anonīmi) Mīlestību un Krieviju, saka, ka tos redz, bet tie ne ar ko neatšķiras no cietiem tēliem. Turpina radīt haosu visur tur, kur pārējie cenšas ieviest kārtību.

Frāze „Jo vairāk ļausieties Haosam, jo sakārtotāka būs jūsu dzīve”.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – jūtas mūžīgs, ja ne karā, tad cilvēku prātos.

Krievija – ienāk tuvu beigām (sākumā anonīmi) – dzīvnieciņa figūriņa.

Virzība - visu laiku jūtas vienādi, t.i. plūst cauri un apkārt visām šīm figūrām, uztverot visu kā jautru izklaidi, kā spēli.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā – tas sajūsmina, turpinās šļūkāšana pa laukumu, bet tad, ja to „nolej ar šķidru sviestu”, t.i. iedod resursu pārvietoties.

Piebilde beigās no Krievijas: „Ja visu to laiku, kamēr begemots bija uzstādījumā, tā kustināšanas sajūta bija pa dubļiem šļūkāt uz vēdera un tas nozīmētu visus fiziski izgrūstīt, tad pašās beigās, kad jau mīlestība bija atnākusi pie manis, mana kustība un kustināšana pacēlās jaunā līmenī, kas izskatījās kā begemots, kurš ir līdzīgs elektronam vai kvarkam un starp visiem "šaudoties" iet visiem cauri un visus "cauršuj". Un tādējādi visus kustina.”

Mīlestība - ienāk tuvu beigām (sākumā anonīmi) – balta māla figūriņa.

Virzība - jūt sevi stāvošu ar acīm ciet, ar izplestām rokām turot visu lauku, esot mierā un bez nekāda vērtējuma. Jūt, ka ietekmē Kustību laikā – ar tās figūriņu (zaļo rullīti) varētu visu norullēt. Pieņemtu tuvāk 2.cilvēkus, bet tikai tad, ja tie pārveidotos – un tad tie varētu izmainīt šo lauku, jo viņos ir šāds potenciāls. Kad tajos būs pilnīga transformācija, tad caur tiem Mīlestība varēs izpausties.

Izteiktākā reakcija uz Milestību ir Karam, kas jūtas no tās apdraudēts.

Intervence – 2.cilvēki ar Mīlestību aiziet pāri laukumam pie Kustības laikā –vēlas pagriezties pret Karu, paskatīties tam acīs un pateikt „Es tevi mīlu”.

Procesus izvietojumā vadīja un tulkoja Marija Sils.