Par vēlēšanos un vēlēšanām
Politiskais rakstiņš....
(tapa īsi pirms 2022.gada Latvijas Saeimas vēlēšanām)
Man te pēdējā laikā daudz jautā par to – vai es iešu balsot un, ja jā – par ko?
Neesmu politoloģe, neesmu socioloģe, neskatos ne Tv, ne Youtubes info, nelasu ziņu lapas, bet mana nodarbošanās – sistēmisko jautājumu kārtošana – ļauj man diezgan ātri gūt skaidru skatījumu uz to, kas pasaulē notiek. Nolēmu, ka jāuzraksta – ja nu kādam tas noder….
1)IEŠU vēlēt. Parasti neeju, jo uzskatu, ka vēlēšanu sistēma pie mums ir negodīga, valsts kā tāda arī ir fikcija (jebšu okupācija), bet šoreiz vēlēšanu iespēja ir jāizmanto kaut vai tāda, kāda ir, jo tā pašreiz ir vienīgā iespēja (ja neskaita valsts apvērsumu, kam neesam gatavi) nomainīt vai vismaz ietekmēt to stāvokli valstī, kādu ir izveidojuši pašreiz pie varas esošie noziedznieki - un stāvoklis ir kritisks, ja ne krimināls. Tā kā es te taisos kādu laiku vēl dzīvot, es izmantošu kaut vai šo nelielo iespēju ietekmēt procesus.
Jā, es esmu pārliecināta, ka valdošas partijas ir noziedznieki un viņu pēdējos 2 gados, jeb kovidlaikā pieņemtie lēmumi bija vērsti pret mūsu valsti un tautu. Tā bija apzināta valsts graušana un cenšanās iznīcināt tautu gan ekonomiski, gan psiholoģiski, gan medicīniski. Tādēļ neviens no varas partijām nedrīkstētu nonākt Saeimā – šie cilvēki ir jātiesā un viņu vieta ir cietumā.
Un nevajag sadomāties, ka kovītis, eksperimentālās indes un visi ierobežojumi beigušies un nekas tāds neatkārtosies – genocīda metožu ir daudz un valdoņu pārvaldniekiem (kas patiesībā diriģē viņu rīcību) tās ir labi zināmas.
Neejot balsot, es paļautos, ka tie, kam informatīvais lauks aprobežojas ar Tv, delfi.lv u.c. populisma kanāliem, turp tomēr aizies un sabalsos atpakaļ tos pašus „vēžus”, kas jau tur iesēdušies. Un viņu aizies, jo programmētas smadzenes pakļaujas rīkojumiem nedomājot!
Ejot balsot, pat, ja vēlēšanu rezultāti tiks viltoti, es vismaz bušu sagādājusi pūles viltotājiem, kā arī - savu domu un enerģiju būšu palaidusi vajadzīgajā, sevis izvēlētajā virzienā. Un mana doma ir ar gana lielu jaudu
2) Balsošu par „SUVERĒNO VARU” – tā ir viena no 5 izvēlēm, ko ir vērts atbalstīt. Labprāt balsotu par vairākiem atsevišķiem cilvēkiem no šīm 5 partijām, bet nav tādas iespējas.
Ja kādam interesē, pārējās, manuprāt jēdzīgās partijas ir - „Latvija pirmajā vietā” (jā, man Šlesers liekas pastulbs, bet tas šoreiz nav būtiski), „Tautas varas fronte” (man mazāk zināmi un nedaudz neizprotami, bet ar labu enerģētiku un pārliecībām), „Vienoti Latvijai” (pārliecināti tautvaldības atbalstītāji, kaut arī šķiet drusku nenopietni), „Katram un Katrai” (neskatoties uz Gobzema nejēdzīgo sevis pasniegšanas veidu, tur ir laba komanda, labi mērķi un jauda).
No patreizējiem Saeimā sēdošajiem ir kādi 3-4 deputāti, kas konsekventi balsoja Pret noziedzīgajiem lēmumiem un centās kaut ko darīt cilvēku labā. Pašreiz viņi ir kādā no 5 jēdzīgākajām partijām. Tā kā viņi ir pierādījuši sevi jau šajā sarežģītajā laikā, domāju, ka ir uzticami arī turpmāk. Viņi noteikti nav eņģeļi, viņiem visiem noteikti ir „skeleti” skapjos un putekļi pagultēs, un gan jau arī pa kādam noslēptam naudas žūksnim – tam visam pašlaik nav būtiska nozīme. Man žēl, ka viņi visi nespēj apvienoties – tad tas būtu reāli ietekmīgs spēks, tagad – viss atkarīgs no tā, cik % apzinātas un saprātīgas izvēles cilvēki spēs izdarīt. Sadrumstalotībā visiem būs grūtāk un kāds var neizturēt to spiedienu, kas noteikti uz viņiem tiks izdarīts…
Svarīgi ir tas, ka viņiem ir taisnīga attieksme pret to, kas notiek valstī jau vairāk kā 2 gadus un viņi ir gatavi to mainīt! Turklāt starp viņiem nav tādu cilvēku, kas tieši sājā laikā ir „metuši ādu otrādi”, kā piemēram Kaspars Ģirģens no tagadējās „Republikas” (kurā ir arī jēdzīgi cilvēki) – viņa dēļ manā izvēles pieciniekā šī partija neiekļuva. Tas, ka kāds ir mainījis politisko piederību agrāk, pašlaik nav svarīgi, jo agrāk politikai un partijām vispār bija minimāla nozīme – visi pamatā tikai „siles” labumus dalīja. Tagad beidzot ir savādāk – politikā ienāk pārliecības un tā kļūst nozīmīga. Kaut kas labs var būt gaidāms arī no „Apvienības Latvijai” (arī tur ir esošais deputāts, kas balsoja Pret noziedzīgajiem lēmumiem) un „Tautas kalpiem Latvijai”, bet manā pieciniekā tie tomēr neiekļuva.
Pieļauju, ka tūlīt kāds iekomentēs par 5 manu izvēlēto partiju „prokrievisko” (dīvains Tv publikas jēdziens) vai neviennozīmīgo attieksmi pret kaimiņvalstu militāro konfliktu – jo šīm partijām ir raksturīgi nenostāties vienas vai otras karojošās valsts pusē. Fakts ir tāds, ka Latvijā vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie (krievi, ukraiņi, poļi, baltkrievi, u.t.t.), un ar to mums ir jādzīvo, pat, ja kādam tas nepatīk. Starp citu - paredzams, ka daļa te atbēgušo ukraiņu varētu kļūt par Latvijas pilsoņiem, tā ka krievu valodu dzirdēsim aizvien biežāk – nez kāpēc tie, kas sevi uzskata par lieliem patriotiem, par to tā priecājas….
Īstenībā tieši šī neitrālā attieksme ir vislabākā Latvijai - aktīva Krievijas nenosodīšana un Ukrainas neslavināšana kaimiņu militārajā konfliktā liecina par situācijas reālu izpratni, nevis emocionālu viļņošanos ar kaimiņu karodziņu rokās.
Jo:
1) Mēs (parasti, pie globālās elites nepiederīgi) cilvēki patiesībā neviens skaidri nezinām – kas tieši stāv aiz šī kara. Tā kā es darbojos sistēmfenomenoloģijas jomā, man ir pavisam nedaudz plašāks skatījums uz apkārt notiekošo un tur ir redzams tas, ka ar divām karojošām valstīm stāv citi mērķi un spēki. Kādi – man nav pietiekami daudz skaidras informācijas, tāpēc te nelikšu nekādas versijas. Katrā ziņā – pašlaik mēs neesam ne Krievija, ne Ukraina, mums vēl ir sava zeme (kaut arī to okupējusi noziedznieku korporācija) par ko ir vērts padomāt un parūpēties. Un pa šo zemi staigā arī krievi un ukraiņi.
2) Es jau zildzelteno karodziņu karināšanas sākumā ierakstīju te rakstu, ka tas patiesībā ir nevis atbalsts Ukrainai, bet šī kara simboliska ievilkšana Latvijā. Ar visu šo kara reklamēšanu, svešas valsts simbolu karināšanu, pieminekļu gāšanu un citām provokācijām mēs varam dabūt to pašu, ko Ukraina. Tikai mēs, atšķirībā no ukraiņiem, neesam karotāji…. Tā ka, ja ļausimies provokācijām un līdīsim kaimiņu darīšanās, mēs visdrīzāk tiksim vai nu ātri iekaroti, vai leti pārdoti. Neitralitāte katrā ziņā ir vislabākā nostāja, ja negribas karu arī savās mājās.
Diemžēl noziedznieki, kas grāva valsti un centās iznīcināt tautu kovidafēras laikā - tieši viņi ir tie, kas pašlaik ar svešas valsts karogiem un provokatīvu rīcību cenšas ievilkt Latviju karā - vienkārši nevajag klausīties viņu saukļos, bet vēsu prātu paskatīties uz viņu darbiem, kas ir tieši pretēji tam, ko viņi saka.
Starp citu – mums vēlēšanu laiks sakrīt ar veļu laika tuvošanos, un veļi, kas ir senču neizlietotā dzīvības enerģija, var būt palīgi tiem, kam ar viņiem saskanīgas vēlēšanās, ejot uz šīm vēlēšanā.
Velis – vēlēt – velēties – vēlēties…. vārdiem ir nozīme.
Marija Sils, sistēmiskā šamane
p.s.
Ja kādam šis teksts likās derīgs – var dalīties, saglabājot šo manu parakstu.
Ja kādam šis teksts liekas galīgi garām - manis pēc, manu dzīvi neskar citu viedokļi.
Turpinājums........... Par krāpšanu
Ilgi domāju - vai ir vērts rakstīt, jo notikums tā kā jau pagājis, bet tomēr....
(Lasot, lūdzu atcerēties, ka šis būtībā nav par vēlēšanām, bet par principu, kādā mēs tiekam krāpti, pat nenojaušot par krāpšanas avotu. Vēlēšanas ir tikai uzskatāms piemērs.)
Jau kādu laiku pēc vēlēšanu pasākuma, es atradu avotu aicinājumiem NEpiedalīties vēlēšanās - un avots bija pārsteidzošs! Tā ir ultraglobālistiska organizācija ar visām sektas iezīmēm 'creativesociety' vai 'radoša sabiedrība' (linku nelikšu, lai nebūtu reklāma viņiem, atradīsiet paši tepat Fb) - tieši tas, pret ko nostājas lielākā daļa pārliecināto 'nevēlētāju'..... Tie, kas bija ar visu pārliecību PRET šo jauno terorismu, precīzi izpildīja svarīgu tā direktīvu! Jo tālāk jau to nesa citi, kam bija vairāk uzticības - tā tiek savervēti cilvēku prāti, tā noķer tos, kas nedomājot izpilda rīkojumus "cēlu mērķu vārdā".
Tjipa - iedod cilvēkam lāpstu un kapsētā liek izrakt bedri "puķu dobei" 7 pēdu dziļumā, un šis tik rok, jo puķītēm vajag un labs cilvēks tā teica!
ekhhh, ja cilvēki spētu saprast un pieņemt to, kā tiek apkrāpti, kādā mērogā tas notiek.... bet katrs ļauj sevi apkrāpt veidā, kas tam ļauj izdzīvot, kamēr ir izdzīvošanas režīmā.
Tagad pasaulē ir ļoti daudz melu, ļoti daudz samainītu un devalvētu jēdzienu - ir vērts būt uzmanīgiem, ja patērē gatavo informāciju.
Un nav "patiesības ministrjas", kas pateiks - ticēt vai nē.... atliek katram pašam iemācīties sajust savus kritērijus patiesībai, attīstīt savu spēju to pieņemt un uzaudzēt atbildību par savu izvēli.