Kā savākt sevi pēc semināriem un nometnēm 

Biji uz enerģētisku praksi, kas deva jaunus, nebijušus spēkus? Uz semināru, kas izmainīja vai visu pasaules skatu? Uz radošo nometni, kas atklāja kādus dusošos talantus?

Un pēc tam atgriezies parastajā, pelēkajā un pierastajā ikdienā…. Un izrādās, ka enerģijas pacēlums, kas bija semināra laikā, strauji noplok, ka apkārtne vairs nav brīnumjauka, ka cilvēki mēdz dusmoties un aizvainoties, un pašā mostas vēl biedējošākas jūtas….

Ko darīt? Varbūt nebija vērts? Varbūt tas viss ir bīstami?

Jāsaprot, ka tas viss ir normāli un atbilstoši jāizturas pret sevi un savu jauno, izmainīto dzīvi. Un, jo lielākas, dziļākas pārmaiņas nesis pasākums, jo sarežģītāks ir tā pēcefekts. Tas var ilgt pat vairāk dienu, nekā pats pasākums.  Pārmaiņas un ieguvumi, ko mēs panākam transformējošos vai resursus dodošos pasākumos, notiek nemateriālā, netaustāmā – enerģētiskā un informatīvā plānā -  kur viss notiek salīdzinoši ātri un viegli. No šī neredzamā plāna pārmaiņām ir kaut kā jāienāk inertajā matērijā, kas ne tikai ir lēna, bet mēdz arī pretoties. Negatīvas izjūtas pēc pozitīviem pasākumiem var saprast vairākos veidos, no kuriem var arī neviens neiestāties, bet var visi reizē, un tas nekā neliecina par pasākuma , tā vadītāja vai dalībnieka kvalitātēm:

1)    Šūpoļu efekts pēc bagātīgām resursu praksēm, kur mēs iegrimstam pozitīvā starojumā un emocijās. Dabā visur pastāv līdzsvars, un pēc šādiem pasākumiem mostas tās emocijas, kam zudusi pierastā uzmanība – dusmas, skumjas, un visādas negācijas. Jo tās visas IR pasaulē un mūsos, un, jo vairāk mēs tās slāpējam, jo vairāk tās mēģina tapt pamanītas. Izeja – pieņemt visas tās emocijas, kas mūsos paceļas, vērot tās no malas un skatīties, kā tās iziet mums cauri un aizpeld tālāk. Ar laiku tās pārstās uztraukt un kļūs vienkārši par enerģijām dažādās nokrāsās.

2)    Lauka (energoinformatīvā) pārkārtošanās pēc transformatīvām praksēm ir gandrīz vai neizbēgama, un , jo dziļākas transformācijas notikušas, jo ilgāks laiks paies, kamēr tās ieviesīs dzīvē jauno kārtību. Un tas notiks visās dzīves jomās, ne tikai tai vienā jautājumā, kur mēs gribētu. Mēs bieži vien neiedomājamies, ka dzīves fenomeni ir savstarpēji saistīti un cits citu veidojoši, un nevar izmainīt kaut ko vienu tā, lai visur citur paliktu vecā kārtība. Un vēl – šādas izmaiņas ir it kā piltuvveida, jo dziļāka ir to sakne,  jo lielāku lauku virspusē tās ietekmēs. Izeja – dodam sev laiku! Ņemam brīvdienas, saudzējam un lolojam sevi, darām visu, ko ķermenis un gars prasa.

3)    Priekškara nokrišana pavada visus procesus, kas saistīti ar sevis iepazīšanu. Mēs sākam skaidrāk redzēt un izjust gan sevi, gan citus cilvēkus, gan pasaules parādības un procesus. Un tie ne vienmēr ir tādi, kādus mums gribētos redzēt. Realitāte ir daudzveidīga, tajā ir miljonāri un bomži,  sportisti un slimnieki, mākslinieki un maniaki, u.t.t. Mūsu uztvere ikdienā ir stipri selektīva, t.i. mēs redzam to, ko spējam pieņemt un panest. Bieži vien pēc pašattīstības nodarbībām priekškari, kas aizsedza to, ko negribam redzēt, krīt, un pasaule parāda to seju, ko mēs bijām aizklājuši. Tas attiecas arī uz sevi, jo mēs arī sev karinām priekšā priekšstatus, kas kādreiz tomēr nokrīt. Izeja – atrasties pēc iespējas tuvāk savai būtībai, kur ir miers un skaidrība. Meditēt, vērot neiesaistoties. “NAV DIVI” mantra – ieraugot jebkādu ārpasaules izpausmi (cilvēku, putnu, automašīnu, koku, māju, kapeiku, grāmatu, beigtu mušu, sauli, u.t.t.) pie sevis pateikt “Nav divi” (tieši šādā gramatiski nepareizā formā). Rezultāts būs jau pēc dažām minūtēm – jebkas, ko redzam, pārstāj mūs uztraukt un šķiet pieņemams!

4)    Viss ir labi un aizvien labāk… arī tā mēdz būt. Divos gadījumos – vai nu mēs neko neesam izmainījuši, tikai esam dabūjuši nelielu atslodzi no ikdienas stresa un īstenībā turpinām vecajās sliedēs ar jauniem spēkiem, vai arī mēs jau esam tik apskaidroti, ka nekādas ēnas mums vairs neuzglūn un nekādas emocijas nešūpo…

Vēlējums papildus šim visam - tuvākajā laikā pēc semināra, kad esam pilni enerģijas un liekas, ka 'jūra līdz ceļiem', kad gribas visu mainīt un sākt jaunu, skaistu dzīvi, neuzsākt nekādas radikālas darbības - nešķirties, neprecēties, neiet prom no darba,nepārdot un nepirkt īpašumus, necensties visiem pateikt, ko patiesībā par viņiem domājam, u.t.t. Jo ne sākuma pacēlums, ne 'otrs grāvis', kurā gadās iekrist, nav visai adekvāti stāvokļi,tāpēc pagaidām, kamēr enerģiju šūpoles norimstas un tad veicam praktiskās izmaiņas dzīvē

Marija Sils, Šamaniski sistēmisko un mākslas prakšu vadītāja, dabas dziedniece.