ZODIAKA ZĪMĒM ATBILSTOŠIE DĀRZA AUGI
(Publicēts 2012. gada žurnāla "Mazdārziņš" numuros)
Ūdensvīra laiks gadā ilgst no 22.janvāra līdz 21.februārim, taču ūdensvīra mēdz būt arī citos laikos dzimušajiem, kam tas parādās personiskajā horoskopā. Ūdensvīra laiks ir visaukstākais un visnoslēgtākais visā gadā, kas arī nosaka šo cilvēku attiecības ar dārzu un augiem. Tipisks ūdensvīrs ir liels individuālists, domātājs, radošs un zinātkārs, viņš mīl siltumu un komfortu, interesējas par tehnoloģijām un labi darbojas ar elektroierīcēm. Attiecībā uz dārzu – ūdensvīrs nekad nebūs tradicionāls dārzkopis, viņa veidotais dārzs būs netipisks, ekstravagants, iespējams – ar zinātnisku vai pētniecisku ievirzi. Šie cilvēki mēdz būt selekcionāri, jaunu sugu ieviesēji, viņi labprāt darbojas siltumnīcās (jo mīl siltumu un eksotiku), audzē, lieto un labi atpazīst garšaugus un, kā gaisa zīmes pārstāvji, labi saprotas ar akmensdārza augiem, kaktusiem, vīteņaugiem un smilgām. Tā kā ūdensvīrs pamatā ir domātājs, viņam labāk padodas nevis tiešie zemes darbi, bet ideju radīšana un citu vadīšana. Taču tajos brīžos, kad ūdensvīrs „nolaižas uz zemes” un pievēršas dārzkopībai, viņam viss padodas apbrīnojami viegli un ātri, izņemot rakšanas un stādīšanas darbus – ar rokām zemē ūdensvīram labāk nerakties. Ilgstoši ikdienā darboties dārzā ūdensvīram šķiet neinteresanti un nogurdinoši, viņš labāk visu izplānos un uzticēs praktiskos darbus kādam strādniekam. Ūdensvīra veselības vājais punkts ir psihe un nervu sistēma, tādēļ savā dārziņā viņam vēlams ieviest augus, kas stabilizē šīs īpašības. Tie būtu ziedaugi ar nomierinošu aromātu (ceriņi, dažādas mētras, īrisi, lavandas, smaržīgā vakarene), attiecīgas iedarbības tējasaugi (māteres, vīgriezes, raudenes, pelašķi, retēji) vai garšaugi (gurķumētras, ķimenes, dilles, salvijas, sierāboliņš). No ogām ūdensvīram vispiemērotākās ir avenes, it sevišķi smaržīgās avenes. Arī citi saldi augļi un ogas – bumbieri, saldie ķirši, persiki un aprikozes, vīnogas, aktinīdijas. Ūdensvīram ļoti piemēroti ir dažādi zirņi un lēcas, arī soja. Enerģētiski visatbilstošākie dekoratīvie augi ir visa veida pīpenes jeb margrietiņas (labāk krāsainas), tauksaknes, dievkrēsliņi, dekoratīvie dadži, miskantes, saulrieteņi un akmeņlauzītes, āmuļi, beladonna, kā arī citi augi ar izcelsmi no stepes un tundras – brūklenes, virši, skujeņu pundurformas, purva bērzs, zemās rododendru sugas, vērmeles un vībotnes, tragantzirņi, pampu zāle un stepjulīga, timotiņš, ežziede, stepes goba, osis. Par vistipiskāko ūdensvīra augu var uzskatīt salmeni.
Zīmējumā attēlotajā shēmā redzama neliela (1,5 x 5 m) dobe saulainā, bet vējainā vietā, ūdensvīra mājas dienvidu pusē ar šīs zīmes pārstāvim atbilstošiem augiem. Dobē kombinēti gan dakoratīvi ēdamie augi, gan noderīgi ziedaugi, jo ūdensvīrs no jebkurām augu šķirnēm izvēlēsies tās, kas ir visīpatnējākās un viņam vizuāli vispievilcīgākās, kaut arī tās varbūt nav tik ražīgas. Augi ar ūdensvīram atbilstošajām īpašībām, smalko izskatu un patīkamo aromātu priecēs savu kopēju un bagātinās viņa galdu, kā arī labi jutīsies viens otram blakus.
Augi ūdensvīra dobē:
1. Vīnoga (Vitis vinifera, lat.)šķirne „Liepājas dzintars”
2. Vīnoga (Vitis vinifera, lat.)šķirne „Viktorija”
3. Lielziedu īrisi, šķirnes
4. Dekoratīvais dadzis (Eringium, lat.)
5. Ķīnas miskante(Mischantus chinensis, lat.)
6. Sirdsmātere (Leonurus cardiaca, lat.)
7. Ežziedes (Echinops ritro, lat.) (divgadīga, izsējas)
8. Lielziedu vīgrieži (Filipendula hexapetala, lat.)
9. Gurķumētra (Borago officinale, lat.)(viengadīga, izsējas)
10. Dievkrēsliņš (Euprhorbia ciparissias, lat.)
11. Lavanda (Lavandula angustifolia, lat.) šķ. „Blue strain”
12. Salvija (Salvia officinalis, lat.)
13. Piparmētras (Mentha piperitta, lat.)
14. Pelašķis, Serbijas (Achillea ageratifolia, lat.)
15. Lavanda (Lavandula angustifolia, lat.) šķ. „Rosea”
16. Pelašķis (Achillea sibirica, lat.) šķ. „Love parade”
17. Smaržīgā vakarene (Hesperis matronalis. lat.)
18. Pīpenes (Chrisanthemum, lat.), šķirnes
19. Vērmele (Artemisia absinthum, lat.)
20. Tauksakne (Symphytum officinale, lat.)
21. Salmenes (viengadīgas) (Helicrysum bracteatum, lat.) šķirnes
22. Stepjulīga (Stipa tenuissima, lat.)
23. Saulrieteņi (Jovivarba sobolifera, lat.)
24. Maura retēji (Potentilla anserina, lat.)
25. Akmeņlauzītes, apaļlapu (Saxifraga rotundifolia, lat.)
26. Pampuzāle (Cortaderia selloana, lat.)
27. Akmeņlauzītes, ārendsa (Saxifraga arendsii, lat.)
28. Tragantzirņi (Astragalus glycyphyllus, lat.)
29. Kaķmētras (Nepete cataria, lat.)
30. Ķimenes (viengadīgas), šķirnes
31. Dilles (viengadīgas), šķirnes
32. Cukurzirņi (viengadīgi), šķirnes
33. Kalnu priede (Pinus mugo, lat.), šķ. „Mini pops”
34. Sudrabegle, pundurforma (Picea glauca, lat.) šķ. „Echniformis”
35. Dzeltenskuju tūja, pundurforma (Thuja occidentalis, lat.) šķ. „Cloth of gold”
Zivs dārzs.
Astroloģiski Zivis nobeidz zodiakālo gadu, bet praktiski iesāk pavasara atjaunotnes ciklu. Šis laiks atbilst rītausmai – laikam pirms saules lēkta, kad garīgā un idejiskā plānā formējas jauna diena vai jauns gada cikls. Zivju zīmes manifestācija pasaulē ir no 20.februāra līdz 21.martam (pavasara saulgriežiem), kā arī šīs zīmes īpašības raksturīgas tiem, kam kādā no aktīvajām vietām horoskopā parādās Zivis. Zivis ir sapņotāji, ideālisti un visnotaļ mainīga rakstura cilvēki, kam raksturīgas iekšējas pretrunas un svārstības. Tiem bieži vien ir attīstīts intelekts, arī garīgās intereses, kas tiešā veidā interesi par zemes un dārza darbiem neveicina. Zivīm būs interesanti kopt augus, kam ir kāds pielietojums veselībai vai rituālām darbībām, arī spēcīgus augus ar apreibinošu iedarbību. Neskatoties uz minimālo interesi par praktisko dārzkopību, zivju dārzā augi labprāt aug it kā paši no sevis – bez īpašas kopšanas un uzraudzības, šiem cilvēkiem mēdz būt „zaļie īkšķīši”.
Zivs zīmes cilvēkiem raksturīgas emocionālās svārstības, kas ļoti aktīvi ietekmē visu, ko tie dara, arī augu dzīvi. Jāizvairās sēt, stādīt un kopt augus dusmās vai skumjās, jo augi ļoti labi uztver to cilvēku enerģiju, kas pārstāv ūdenszīmes. Augi uz negatīvām emocijām reaģē strauji, tie pārstāj augt, neizzied tik koši, kā gribētos, var pat nobirdināt ražu vai iet bojā pavisam. Toties dusmīgas zivs ravētās nezāles visdrīzāk neataugs vairs nekad! Tāds pat efekts ir pozitīvām emocijām no zivs dārznieka puses – reizēm pietiek vien pastaigāties dārzā, veltīt kokam kādu glāstu, vai puķei uzmest skatienu, un augi manāmi atplaukst, bagātīgi zied un ražo. Zivju enerģētika ir ļoti piemērota ārstniecības augu audzēšanai un vākšanai (ievērojot nosacījumu par labu garastāvokli), kā arī dažādu enerģētiski spēcīgu augu kopšanai. Pie šiem cilvēkiem izaug visspēcīgākie sakrālie augi, ko izmanto reliģiskos rituālos, telpu un cilvēka auras tīrīšanai, dziedniecībai un maģiskām darbībām.
Īpaši laba saskaņa zivs cilvēkiem rodas ar visiem ūdensaugiem, kā arī ar jūras un piejūras sāļo augšņu augiem. Rāms dīķa ūdens dārzā nomierinās zivs satrauktās emocijas, turpretī tekošs strauts vai ūdens kaskāde uzmundrinās un rosinās radošo domāšanu. Tādēļ šiem cilvēkiem īpaši piemēroti ir dažādi ūdens objekti dārzos – dabiskie dīķi un strauti, kā arī mākslīgie baseini, ūdenskritumi un dažādi ūdeni uzkrājoši elementi (akmeņi, krūkas, strūklakas). Zivīm nebūs problēmu ar ūdensrožu audzēšanu, kā arī dažādu piekrastes un mitrāju augu kopšanu. Labāka saskaņa būs ar liellapainiem un sulīgiem ūdensaugiem, piemēram, kalmēm, cirvenēm, pontederijām, bultenēm un vilkvālītēm, kā arī dažādiem zemūdens augiem. Ja dīķīša izmērs atļauj turēt dekoratīvās zivtiņas vai citus ūdensdzīvniekus, tās vienmēr jutīsies labi, labprāt vairosies un pozitīvi ietekmēs gan dīķa floru, gan saimnieka noskaņojumu. Bieži vien cilvēkiem ir problēmas ar piejūras smilšaino un sāļo augšņu apzaļumošanu, toties zivju zīmē dzimušiem šeit viss augs un koši ziedēs labāk kā citiem.
No dārza ziediem zivīm vissaistošākās ir magones un lilijas, kā arī citas puķes ar spēcīgu un reibinošu smaržu. Atbilstošās krāsas ir violeti zilās – tātad priecēs visi šo toņu ziedi. Piemēroti ziedaugi ir zilās kurpītes, delfīnijas, inkarvilejas, smaržīgās vijolītes, visu veidu īrisi un skalbes, gundegas, veronikas, kallas un cūkauši, vējmietiņi, prīmulas un gaiļbiksīši. No viengadīgajām puķēm – balzamīnes, lobēlijas un smaržīgās petūnijas. Zivju enerģētikai labāk atbilst lapu augi, piemēram, papardes hostas un kannas.
No pārtikā lietojamiem augiem padosies visi lapu dārzeņi un lapu garšaugi, it sevišķi rabarberi. Labi augs arī dārzeņi ar lielu ūdensietilpību augļos – gurķi, ķirbji, kabači. Tomātus audzējot, jāierobežo vasu un lapu augšana. Interesanti, ka Latvijā ir izveidota tomātu šķirne „Zivs” – veltīta šai horoskopa zīmei, ar lieliem, gludiem, sulīgi sārtiem augļiem.
Zivju dārzā labi jūtas dažādi stipras iedarbības dziednieciskie augi – arī indīgie un narkotiskas iedarbības augi (magones, tabaka, uzpirkstītes, vaivariņi, apiņi). Tai pat laikā zivis ir īpaši jūtīgas pret šādu augu lietošanu, tās ātri saindējas un pierod pie stipru augu radītajiem emocionālajiem stāvokļiem. Toties dziednieciskos nolūkos lietoti augu preparāti uz zivīm iedarbojas ļoti efektīvi. Zivju veselības jūtīgās vietas ir sirds un emociju kontrole, arī locītavas un to saites, jūtīga ir endokrīnā un limfātiskā sistēma. Dārzā audzēt augus, kas labvēlīgi iedarbojas uz šiem orgāniem pat tad, ja tos nelieto iekšķīgi, bet atrodas to tuvumā. Augi mūs ietekmē arī ar savu enerģiju un smaržu, pret ko zivis ir īpaši jūtīgas. Ja dārzs atrodas mežmalā, droši var iekopt nogāzi ar brūklenājiem vai miltenājiem, kā arī ieaudzēt meža zemenes. Meža zemeņu dārza radinieces ir remontantzemeņu šķirnes. Kā dekoratīvos tējasaugus veiksmīgi var audzēt sirdsmāteres, salvijas, cigoriņus, dzelzenes un balderjāņus. Kādā dārza stūrī vēlams atstāt lielo nātru puduri – gan tējai, gan nātru zupām pavasarī. Ļoti vērtīgas būs upenes – gan ogas, gan lapu tēja.
No kokaugiem zivīm laba saskaņa veidojas ar vilkābelēm, ceriņiem un mežrozītēm, kā arī skābajiem ķiršiem, bērziem un papelēm. Kā atbilstošus istabas augus var minēt kafijas un citronu kociņu pundurformas.
Auna dārzs.
Darbīgie, instinktiem pakļautie Auni ir labi dārznieki, jo tiem ir labs līdzsvars attiecībā starp intuīciju un praktiskām darbaspējām, tie ir orientēti uz rezultātu un fiziski izturīgi. Auns pēc horoskopa ir ugunszīme – nepakļāvīgs, patstāvīgs spriedumos, ietiepīgs un mērķtiecīgs. Šim cilvēkam atbilst visi asie, dzeloņainie, sarkanas krāsas augi, kā arī pikantie garšaugi, piemēram – čilli vai kajennas pipari.
Ziemā auna istabās labi jutīsies kaktusi, pie tam, tos nav jābaidās iekaltēt. Attiecības ar ūdeni aunam ir nestabilas, tādēļ viņa dārzā augu mēdz ciest no sausuma. Augi dod saimniekam to, kas tam trūkst, un šajā gadījumā trūkst ūdens un vēsuma, tādēļ dobes jālaista biežāk, nekā citos dārzos. Izdevīgi, ja kāds cits ģimenes loceklis ir ūdens vai gaisa zīmes pārstāvis – tad augiem tiks dažādas enerģijas no kopēju puses un tiks nodrošināts vēlamais līdzsvars. Kā trūkums varētu būt arī šīs zīmes pārstāvju spēja piesaistīt dažādas dzīvās būtnes-gan lielākus dzīvniekus, gan kukaiņus. Peles mājā un insekti dārzā aunam ir parasta lieta, ar ko viņš arī spēj veiksmīgi tikt galā. Šai dārzā augus mēdz piemeklēt ari dažādas sēnīšu izraisītas slimības, ko laicīgi jāpamana un jāapkaro.
Aunam principā ir laba veselība, vienīgi – to apzinoties, šie cilvēki bieži vien par veselību nerūpējas praktiski nemaz. Bīstama ir alkohola un apreibinošu vielu lietošana – strauji rodas atkarības, un tiek bojātas aknas un cieš imunitāte. Zināma nozīme ir arī auna karstajai dabai, kas rada emociju pārpilnību. Ja ar tām savlaicīgi netiek alā un neatrod racionālu pielietojumu, rodas dažādi enerģijas sablīvējumi ķermeni, no kā attīstās iekaisumi un pat audzēji. Auni, kas apslāpē temperamenta izpausmes, biežāk mēdz saaukstēties. Tādēļ auniem jāievēro līdzsvars starp asumu un maigumu gan uzturā, gan visās darbībās un izpausmēs. Veselības uzlabošanai auna dārzā iederēsies augi, kas veicina aknu darbību, līdzsvaro un nomierina sirdsdarbību – Mārdadži, Kaķpēdiņas, Tauksaknes, Māllēpes, dažādas mētras, asinszāles un pelašķi. Enerģētiski vislabākā saderība būs ar Magnoliju (it sevišķi aprīļa sākumā dzimušajiem auniem), Hortenzijām un plūškokiem, ka ari ar krūmu un vīteņu tipa rozēm. No ziedaugiem var minēt krāšņās vasaras vai kokveida peonijas, ežziedes, zilpodzes un citus adatainos dadžus, veronikas, naktssveces, mārpuķītes, suņumēles un kreses. Izvēloties ziedu krāsu, jāņem vēra, ka aunam vislabāk piestāv visas sarkanās krāsas puķes, arī oranžās un koši dzeltenās, dažas silti zilās. Pavasari aunu īpaši iepriecinās košo krāsu tulpes, bet rudenī sirdi sildīs dāliju krāšņie ziedi. Labi padodas viengadīgās puķes, tās ātri attīstās un bagātigi zied. Kā aunam piemērotākos garšaugus var minēt visus rūgtvielas saturošos un asos – kā cigoriņi, endīvijas, salāti, melnsaknes, kreses, kressalāti, pipari. Arī sparģeļi, rozmarīns un majorāns pastiprina auna raksturīgākās īpašības. Auns vispār ir auglīga zīme, un arī dārzā šie cilvēki veicina augļu un ogu ienākšanos. Visatbilstošākās ogas viennozīmīgi ir zemenes, bet no dārzeņiem – tomāti un sarkanā paprika. Auniem uzturā vēlams lietot pākšaugus, tādēļ dārziņā iederēsies kāda augsto, sarkani ziedošo pupu rinda, pupām noaudzēta sēta vai stabs. Vīriešiem, kas dzimuši šajā zīmē, piemīt liela seksuālā aktivitāte, bet mēdz ari piemeklēt problēmas šajā jomā, tādēļ kāda dārza stūrī vēlams ieaudzēt lazdu (riekstiem, kā arī lapu un mizu tējai). Auna sievietēm savukārt nāk par labu visas ogas, it īpaši zemenes, kas ražo visu vasaru (remontant’ un mēnešzemeņu sķirnes). Auna enerģētikai ļoti atbilstošs ir Dienvidamerikas indiāņu tradicionālais augs Amarants – gan kā dekoratīvs augs, gan kā pārtikas dārzenis. Amarantam ir ēdamas lapas un ļoti veselīgas sēklas, tas ir arī ļoti dekoratīvs un pievilina apputeksnētājas bites.
Shēma attēlotā Auna dobe veidota nelielā piemājas dārziņā, lokveidā ap ugunskura vietu, jo bez uguns stihijas piesaistīšanas auna dārzu grūti iedomāties. Zālienā ap ugunskuru sasētas zemas, tumšsarkanu ziedu mārpuķītes, bet ap zālienā izvietotajiem dekoratīvajiem akmeņiem izvietoti puķupodi ar rozmarīnu un majorānu, ko pa ziemu ienes telpās. Dobes vietas stūrī saglabājies vecs celms, kura izgrebtajā viducī iesētas kreses – tās glīti stīgo gar abām celma pusēm uz leju un veido košu akcentu starp zemeņu stūrīti un tālāko dobes daļu. Augi dobē kārtoti tā, lai pavasarī izceltos agrāk ziedošie, bet pēc tam to lapas piesegtu vasaras vidus ziedi un viengadīgās puķes. Vienā dobes galā grupēti augstāki dekoratīvie augi, kam fonā paceļas vīteņrozes apaudzēta pergola. Vītenrozes aizsegā iestādīta Zvaigžņu magnolija, kas pie mums aug kā paliels krūms un zied gracioziem ziediem pirms lapu plaukšanas. Dabiski tā var izaugt līdz 3-4m augstumam, bet pie mums parasti nepārsniedz 2m. Ziemā magnoliju vēlams piesegt ar skujām, agroplēvi vai citu materiālu. Otrā dobes galā, pupām noaugušas, dekoratīvas sētiņas ielokā ieaudzēti lauka tomāti un asie pipari, kas ir gana dekoratīvi, lai atrastos vienā dobē ar puķēm un garšaugiem. Kopšanas darbu atvieglošanai starp pipariem un tomātiem izlikts plakanu akmeņu celiņš. Auna raksturam akmens, it īpaši pie mums tik izplatītais sarkanbrūnais granīta laukakmens ir ļoti piemērots – tas stabilizē un līdzsvaro spēkus, kas valda ap šo zīmi.
Vērša dārzs.
Maijs astroloģiski nāk ar spēcīgo Zemes zīmi – Vērsi, kas sāk izpausties jau no 22.aprīļa. Vēršiem ir labas attiecības ar materiālo pasauli, tie ir stabili, praktiski un ekonomiski cilvēki. Kā dārzkopji Vērši ir piemēroti sakņu un augļu dārza kopšanai, pie tam – šie dārzi, lai ari stādīti ar praktisku nozīmi, vienmēr būs arī glīti veidoti un veselīgi, jo Vērša zīmes pārvaldniece ir skaistuma nesēja Venēra. Vēršiem patīk viss, kas ir krāšņs un bagātīgs, taču dārzā pilnīgi visam nekad neatradīsies vieta, tādēļ savas vēlmes ar prātu jāmācās ierobežot. Šai dārzā tāpat viss augs un zels, jo Vērša iekopts dārzs prasīs mazāk darba un līdzekļu, nekā citu zvaigznāju ietekmē stādītie dārzi. Drīzāk šim dārzam vajadzīga saimnieka uzmanība un klātbūtne, lai notiktu regulāra enerģētiskā apmaiņa starp augiem un to kopēju. Vērsim nepatīk un nepadodas improvizācija, toties ir viegli izpildīt precīzus norādījumus un sekot instrukcijām. Tādēļ dārzs būs kārtīgs, iespējams – simetrisks un ritmiski sakārtots, ar ievērotu augu seku un precīziem kopšanas darbu laikiem.
Vērša dārzā noteikti jāatvēl vieta mierīgas atpūtas stūrītim, jo Vērsis ciena komfortu un skaistumu. Jārūpējas, lai ap šo vietu visu gadu būtu ziedoši augi, vēlams arī tādi, kam uz rudens pusi ienākas gardi augļi, jo, pēc Vērša uzskatiem, praktiskais un dekoratīvais vienmēr jāapvieno. Veidojot šo dārzu, jāizvērtē tā kopšanai paredzamais laiks, jo nekoptā dārzā Vērsis nespēs atpūsties, taču arī pārstrādāties tas nav gatavs. Darbu ērtībai Vērsis visdrīzāk ieviesīs dažādas palīgierīces, sameklēs pašus ergonomiskākos dārza instrumentus, un centīsies visu aprīkot tā, lai kopšana notiktu ar minimālu paša piepūli. Labāk taču šūpuļtīklā lasīt žurnālu, kamēr darbojas automātiskā laistīšanas sistēma, kas pamazām ieskalo augsnē lēni šķīstošo mēslojumu, nevis pašam staigāt pa dārzu ar lejkannu! Un nezāļu iespējamību labāk jau laikus izslēgt, visur izklājot ģeotekstilu un mulčējumu – tāda ir Vērša pieeja dārzkopībai.
Vērša dārzā iederēsies atsevišķi skaisti, bet netipiski augļu koki, vislabāk – valrieksts, šķirnes lazda, ēdamais kastanis, kā arī dažādi kauleņkoki – plūmes, ķirši, aprikozes vai vietējās selekcijas persiki. Arī ar zirgkastani Vērsim būs laba enerģētiskā apmaiņa, ja vien dārza izmēri ļauj stādīt tik liela izmēra koku. Īpašas attiecības šīs zīmes cilvēkiem ir ar jasmīniem – tie emocionāli atver un attīra, it īpaši ziedēšanas laikā, tādēļ kaut kur vēlams paredzēt vietu jasmīnkrūmam. Ļoti labi Vēršus ietekmē smaržīgo sausseržu (kokveida vai vīteņsausseržu) aromāts. No skujkokiem īpašas attiecības būs ar dažādām priežu sugām, ko var izvēlēties, atkarībā no dārza platības. Ziemā tējai un sīrupam noderēs pašu lasīti priežu pumpuri.
Tā kā Vērsim ir primāri spēcīga saikne ar zemi, gan pārtikai, gan veselības uzturēšanai ieteicams audzēt sakņaugus. Labi padosies ari ārstniecības augi, kam aktīvās vielas koncentrējas saknēs (ālantes, balderjāņi, dadži, tauksaknes, melnsaknes, cigoriņi, dižzirdzenes vai rodiolas), arī eksotiskais Žeņ-šeņš, kura sakni uzskata par dzīvības eliksīru. Žeņ-šeņa audzēšana nav sarežģīta un akurātajam Vērsim tā nesagādās grūtības, ja vien tiks atrasta un sagatavota piemērota augšanas vieta – trūdvielām bagātā meža augsnē, kāda liela koka (piemēram – valrieksta) paēnā ar atbilstošas izcelsmes kaimiņaugiem (arālijas, citronliānas, aktinīdijas, kizils, lazda).
Ziedu dobē Versim labi augs puķes, kas barības vielu krājumus veido gumos, bumbuļos un sīpolos – dālijas (tās enerģētiski atbilst aprīļa beigas dzimušajiem), gladiolas, fritilārijas, ķeizarkroņi, tulpes un narcises. Īpaši izceļami ziedi ar spēcīgu smaržu – īrisi, hiacintes, maijpuķītes. Laba saskaņa veidosies ari ar dažādiem aromātiskajiem garšaugiem – majorānu, rozmarīnu, timiānu, anīsu, fenheli, melisu, izopu un dažādām mētrām. Iekšējo līdzsvaru šiem cilvēkiem dod pētersīļi, kas arī stimulē prāta darbību, un skābenes, kas rosina gremošanu. Vēršiem, kā emocionāliem cilvēkiem, bieži vien rodas kakla un augšējo elpceļu iekaisumi, tādēļ pie rokas jātur tādi derīgi ārstniecības augi kā māllēpes, ceļmallapas, pelašķi un asinszāles. Izvēloties ziedu krāsas, jāraugās, lai tās būtu saskanīgas un ne pārāk spilgtas – Vērsim visatbilstošākie ir pasteļtoņi.
Interesanti, ka Vērsis dārznieks ar grūtībām sadzīvos ar dārznieku Dvīni, tādēļ, ja šīm divām zīmēm sanāk kopt vienu dārziņu, vēlams jau laikus sadalīt ietekmes zonas!
Pievienotajā shēmā parādīts neliela piemājas dārza stūris, kur dažādi kokaugi sadzīvo ar smaržīgiem ziedaugiem un garšaugiem. Atstāta arī vieta sakņu dobei un viengadīgajiem zaļumiem un ziediem. Salcietīgo Rozmarīnu un majorānu pa ziemu jānes telpās, tādēļ tas tiek stādīts piemērota izmēra puķupodā. Plānā iekļauti daži salcietīgāki kokaugi – saldie ķirši, persiks un ēdamais kastanis, ko Vidzemē un Latgalē ziemā ieteicams ieziemot, aptinot ar kādu audumu, zariem, salmiem vai papīriem. Kurzemē un Zemgalē šie koki pārziemo bez piesegšanas.
Dvīņu dārzs.
Dvīnis ir divdabis, mūžam mainīgs un neizdibināms, un arī gaume tam pretrunīga un mainīga, tādēļ dārzam jārada gan relaksējoša, gan uzmundrinoša atmosfēra, tam jābūt gan izsmalcinātam, gan praktiskam, ar masīvām un sīkām augu formām. Dvīņi ir Gaisa stihijas zīme, kas veicina visu ziedošo augu augšanu. Dvīņu koptais dārzs aug ātri, augi labi sakuplo, un tos stādot, jārēķinās, ka augi aizņems vairāk vietas dobē, nekā citiem dārzniekiem. Kā jau komunikabliem cilvēkiem, dvīņiem patīk uzņemt viesus, rīkot dārza svētkus, arī darbus darot – pieaicināt palīgus vai talciniekus. Dviņu dārzi mēdz būt interesanti, tematiski, tajos padomāts par katru esošo vai potenciālo ģimenes locekli vai draugu. Jo spēcīgāka personība, jo plašāks apmērs būs iekoptajam dārzam, un jo mazāk vērības tiks pievērsts sīkumiem un detaļām. Dvīņi mēdz aizrauties ar introdukciju, selekciju, ar lielu interesi veido jaunas šķirnes, dažādus kokaugu potējumus, un dara to ne tikai kā entuziasti, bet ar zinātnisku pamatojumu. Parasti gan dvīņi nekļūst par profesionāliem dārzniekiem, taču, ja augu pasaule tiem ir tuva, mēdz veiksmīgi darboties ar botāniku saistītās uzņēmējdarbības vai zinātnes jomās, kā arī citur, kur nepieciešama kontaktu veidošana un saskarsme. Šiem intelektuāli spēcīgajiem cilvēkiem nepieciešams izpētīt, pamatot, rast loģisku skaidrojumu lietām, kas ap viņiem norisinās. Ja viesosieties dvīņa dārzā, par katru augu būs iespēja noklausīties veselu stāstu, par tā bioloģiskajām īpašībām, neparasto nokļūšanu saimnieka īpašumā un attīstību šajā dārzā. Dviņu dārzi ir daudzveidīgi un daudzkrāsaini – gan ziediem, gan lapām ir mainīga krāsa, tā tāda ar laiku kļūst pat tad, ja šķirnes ietvaros tas nav paredzēts. Pavasarī šis dārzs zied košāk, vasarā sakuplo biezāk un rudenī krāsojas ātrāk un skaistāk kā citi dārzi. Dvīņu audzētie augi labprāt paši apputeksnējas gan savā starpā, gan ar blakus augošo šķirņu augiem, un, ja sēklām ļauj izsēties, tās aug un atkal vairojas bez jebkādas piepūles. Tādēļ novārtā atstāts dvīnu dārzs ātri vien pārvēršas par teiksmainiem džungļiem, bet neiznīkst.
Plānojot dārza darbus pēc mēness kalendāra, var ievērot, ka, mēnesim atrodoties dviņos, ir labākais laiks darbam ar ziediem, gan to sēšanai, gan stādīšanai, gan kopšanai, gan arī ziedu griešanai, jo šai laikā grieztie ziedi ilgi paliek svaigi. Tāpat šis laiks ir piemērots zemeņu pavairošanai un kopšanai. Mēnesim esot dvīņos, izdevīgi nodoties dārza ravēšanai, jo iznīdētās nezāles praktiski neataug – šis nav sakņu laiks, un traumētā nezāļu sakņu sistēma ātri aiziet bojā.
Dvīņiem raksturīgākie augi ir visdažādākās liānas un vīteņaugi, kas ieviešas šai dārzā pat tad, ja nav speciāli stādīti. Kaprīzie mežviteņi (Clematis, lat.) šiem dārzniekiem aug un zied bez problēmām, vīteņsausserži reibinoši smaržo ilgāk kā citiem. Labi padodas arī vīteņhortenzijas un vīteņrozes, efejas, tripterīgijas, trompetriānas jeb kampši, atragēnes un ampelopši, kā arī viengadīgie vīteņi. Stādot lielās austrumu liānas – aktinīdijas, aristolohijas, citronliānas vai kokžņaudzēju, tam jāparedz pietiekami plaša vieta un pamatīgs balsts, jo tie spēj apvīt un paslēpt pat pamatīgu pieaugušu koku, un ierobežot to augšanu nav iespejams. Dviņi var būt labi vīna dārzu saimnieki, bet vīnogu kā ražojošas kultūras audzēšana tiem neliksies interesanta. Viņu stādītās vīnogas labi ieaugsies un ražos, taču ikdienas kopšana jāuztic kādam citam. No viengadīgajiem vīteņiem nenoliedzami līderi ir puķuzirnīši – smaržas, daudzkrāsainības, vijīguma, elegantās formas un vieglās pavairošanas dēļ. Dvīņiem var izdoties izaudzēt arī mūsu klimatam kaprīzo Ķīnas vai Japanas vistēriju jeb glicīniju – to ceriņkrāsas ziedu ķekari ir izcili dekoratīvi, taču pa ziemu liāna mēdz apsalt.
Dvīņiem veselības uzturēšanai un prāta mundrumam vēlams daudz uzturēties svaigā gaisā un būt kustībā, tādēļ dārzā būs atrodamas dažādas lapenes, terases, soliņi, arkas, celiņi uz attāliem nostūriem, kas neviļus veicina garākus pārvietošanas posmus starp objektiem dārzā. Sports dviņiem nav tuvs, tādēļ aktīvas atpūtas vieta nav aktuāla, bet bez vietas, kur draugu lokā baudīt vasaras vakarus, šis dārzs nav iedomājams. Kaut kā tam visam jākombinējas ari ar plašu zālienu, vai vismaz augu izkārtojumam jārada plašuma iespaids. Pārpilnība un plašums, noslēpumainība un atklāta gaisma, maigi balti ziedi un košas krāsas – dvīņu dārzā atrodams viss kopā.
Izvēloties kokus dārzā, priekšroka dodama ziedošajiem un smaržīgajiem kokaugiem - vilkābelēm, abēlijām, kastaņiem, ievām. Arī auglu koki dvīniem vairāk interesē kā pavasarī skaisti ziedoši koki, bet par augļiem bieži tiek pat piemirsts. Ja nu kokam nav īpaši krāšņu ziedu, dvīnis visdrīzāk izvēlēsies šķirni ar krāsainām (sarkanām, dzeltenām) vai raibām lapām visa gada laikā. Tas pats attiecas arī uz krūmiem – ogu krūmi kā ražojoši augi dvīnim ir vienaldzīgi, taču, ja tie pie viena arī interesanti zied un tonē lapas, tad jau kļūst interesantāki.
Pēc druīdu koku horoskopa, maija beigās vai līdz 3.jūnijam dzimušajiem dviņiem atbilstošs koks ir osis, bet vēlāk , līdz 13.jūnijam – skabārdis. Vēlāk, līdz vasaras saulgriežiem, atbilstošs būtu vīģes koks, bet pie mums to iespējams kultivēt vienīgi lielajos ziemas dārzos. 23. Un 24. Jūnijā Dvīņu zīmes noslēdzošais koks ir bērzs. Pēc ziedu horoskopa dvīņiem atbilst margrietiņas – gan lauku savvaļas margrietiņas, gan lielās dārza pipenes, kam tagad selekcionētas šķirnes ar rozā, sarkaniem un dzelteniem ziediem. Tāpat dviņu dārzā iederas dažādas pulkstenītes, jeb zvaniņi.
Ziedu krāsas apzināti jāizvēlas dažādas, kaut ari augu pirkšanas brīdī tās var neatbilst dviņa noskaņojumam. Noteikti kaut kur jāparādas baltajiem ziediem – baltā krāsa apskaidro un nomierina pratu, tā rada tīrības un skaidrības iespaidu. Jasmīni, hortrnzijas, baltas rozes, narcises un margrietiņas ir tipiski dviņa dārza augi. Tikpat piemēroti būs koši oranžie un sarkanie toņi (viteņrozes, Brauna vai Hekrota viteņsausserdis), tikai ar tiem nevajag pārlieku aizrauties. Un trešā gandrīz obligātā krāsa ir maigi gaiši zilā vai pelēcīgi violetā, kas līdzsvaro dviņa nestabilās emocijas. Tai atbilst zilie zvaniņi, agerāti, neaizmirstules un lavandas. Interesantākie ziedi šajā dārzā būs daudzkrāsainie un raibie ziedi - atraitnītes, trejkrāsu vijolītes, lielziedu īrisi, pusdienziedes, puķuzirnīši un daudzkrāsu tulpes.
Dvīņu veselībai piemērotie ārstniecības un tēju augi ir tie, kas nomierina un līdzsvaro nervu sistēmu, ko regulāri sašūpo dvīņa mainīgās enerģijas un vētrainās reakcijas uz apkārtējo pasauli. Šim nolūkam dārzā var audzēt tādus augus, kā amoliņi, balderjāņi, lielā ālante, apiņi, asinszāle, mātere, piparmētra un kumelīte. Kā jau komunikabli un emocionāli cilvēki, dvini biezi cieš arī no saaukstēšanās un citām kakla slimībām, ko atvairīt palīdzēs šādi tējasaugi - deviņvīruspēks, timiāns jeb mārsils, maura vai meža pretējs, salvija, trejkrāsukrāsu vijolīte, un biškrēsliņi. Dvīņi bieži vien intuitīvi izvēlas būt pilnīgi vai daļēji veģetārieši, kas ir atbilstoša diēta viņu veselībai. Veģetāro pārtiku pikantāku padara dažādu garšaugu lietošana, ko ērti var audzēt piemājas dārziņā. Dvīņiem patiks šādi aromātiski garšaugi – ķimenes, dilles, fenhelis, lavanda, majorāns, pētersīlis, anīss un raudene. Nomierina un elpošanu pozitīvi ietekmē ari priedes un kadiķa skuju izdalītie fitoncīdi. No telpaugiem dvīņa enerģētikai visatbilstošākās ir dažādas efejas un asperāgs.
Vēža dārzs.
Vēža zīmē dzimušos ļaudis vada Mēness enerģija, un arī augu dzīvē Mēness ir ļoti nozīmīgs. Vēžiem svarīgs mājīgums, maigums, miers un atpūta, tādēļ dārzs būs vērsts uz māju, gaišs un sakārtots. Svarīga ir ūdens klātbūtne, taču tā apmērs var būt atšķirīgs – vienam vajadzēs ezera plašumu, citam pietiks ar nelielu strūklaku. Kopējai enerģētikai vēlams, lai ūdens būtu kaut cik tekošs vai cirkulējošs. Vēža koptiem augiem arī piemīt spēja piesaistīt ūdeni, tādēļ no sausuma tie necieš, drīzāk otrādi. Tādēļ dārzā līdz ar ūdens uzkrāšanas vietu jāpadomā ari par labu drenāžu, ja vien tas jau dabiski neatrodas pakalnā. Tā kā šie cilvēki ciena tradīcijas, ģimeni un ilgstošu draudzību, viņu raksturs ir samērā konservatīvs. Viņu dārzs domāts tuvākajam cilvēku lokam, svešinieki tajā parasti netiek aicināti. Ari augu izvēle priekšroka tiks dota tradicionāliem augiem, ar dažādām šķirņu varietātēm, eksotiskus eksemplārus atstājot citiem dārziem. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no Vēža rakstura niansēm un nodarbošanās, galvenais ir līdzsvars un harmonija gan ziedu krāsās, gan augu proporcijās.
Dārzniekam Vēzim vislabāk padodas visi lapu augi, dažādi sulīgie lakstaugi, taču sakņu dārzeņiem labāk klāt neķerties, un arī ziedaugi mēdz lapotni saaudzēt lielāku, nekā ziedus. Kopjot augus, laicīgi jāatvaira dažādas puves un miltrasas, ko pievelk Vēža enerģētika, taču kukaiņi no šī dārznieka mūk pa gabalu. Vēža koptajiem augiem raksturīga laba atjaunošanās spēja pēc ziemām, plūdiem, sausuma un citiem grūtiem periodiem – ja kāda puķe pavasarī negrib atmosties, uzaiciniet ciemos Vēzi, lai tas parušinās ap to! Vēžiem piemīt izcila intuīcija, tie labi jūt ne tikai cilvēku, bet arī augu noskaņojumu, taču loģiski pamatot savas nojausmas parasti nevar. Vēža dotajos padomos dārza kopšanā vērts ieklausīties, taču nemēģiniet saprast, no kurienes viņam šī zināšana – jo mazāk viņa prātā akadēmiskas informācijas, jo labāk!
Maigu paēnu Vēža dārzā var dot kādi vietējam reģionam raksturīgi lapu koki, vislabāk – koki ar sievišķīgu enerģiju, kā liepa, goba, ābele, lazda, irbene, ieva, jasmīns. Skujkoki nav visai tuvi vēžiem, ja nu vienīgi baltegles ar mīkstajām, elegantajām skujām. Īpaši labas attiecības vēžiem ir ar vītoliem, pūpolvītoliem un kārkliem . Veselībai noderēs melnais plūškoks, bet skauģu atvairīšanai sarkanais plūškoks vai pīlādzis, kas sargā māju no nelabvēļiem.
Izvēloties ziedošo augu krāsas, priekšroka dodama pasteļtoņiem un gaišām, bālām krāsām, reizēm arī tīri baltiem ziediem. Ziedu smaržai vairāk vērības pievērš jūlija vidū dzimušie vēži, bet jūnija beigu vēžiem smarža nav tik būtiska. No dekoratīvajiem lakstaugiem Vēzim visatbilstošākie būtu vīgrieži, gaišie īrisi, krastkaņepes, bergēnijas, hostas, , liellapu ziemastere , dažādas zeltenes, anemones, krāšnās telēkijas, nostalģiskās sirdspuķes, pelecigās sārmenes, klasiskās pīpenes un peoniju gaišās šķirnes, rudenīgie miķelīši un mārtiņrozes. Koku paēnā labprāt kuplos papardes, ložņās efejas vai zemās kapmirtes. Noteikti jāpiemin iecienītās pavasara sīpolpuķes narcises un hiacintes, kas pirmās priecēs Vēža dārza saimnieku.
Ja dārzā atrodas dabiska ūdenstilpne, tās krastos var ieaudzēt purenes, houtūnijas, kalmes, kumeļpēdas un puplakšus. Protams, vēža dīķītī labprāt pletīsies ūdensrožu vai lepju paklājs.
Kā ārstniecības augi ļoti noderīgi ir visi gremošanu veicinošie un imunitāti stiprinošie augi, kā tauksakne, salvija, sūrenes, raudenes, rasaskrēsliņi, upesmētras, pelašķi un biškrēsliņi, sīkās ziepenītes, ceļmallapas un jānīši. Daudzus no šiem augiem veiksmīgi var ieaudzēt dobē vai kādā nomaļākā dārza stūrī.
No viengadīgajām vasaras puķēm Vēzim atbilstoši būs lapaini plektranti, mīksti pūkainie agerāti, tradicionālās kliņģerītes un samteņu gaišākās šķirnes, arī fuksijas un gerānijas puķupodos. Romantisku noskaņu radīs ģipsenes jeb plīvurpuķes, kā arī smalkās matiolas un senatnīgās rezēdas. Tipiski Vēža telpaugi ir alvejas un agaves, fikusi, arī stīgu akmeņlauzīte un mājas svētība.
Ja Vēzis ķeras pie dārzeņu audzēšanas, jāņem vērā, ka vislabāk padosies tieši lapu dārzeņi – salāti, mangolds jeb lapu biete, pētersīļi, lociņi, puravi, rukolas, rabarberi, skābenes un lupstāji, visi kāpostaugi, kā ari ķirbji un gurķi. Bieži vien ķirbi vēža dārznieki audzē vairāk kā dekoratīvu augu, taču tagad ir atrodamas tik dažādas ķirbju šķirnes, ka tās var piemeklēt ikviena garšas izjūtai. Audzējot ķirbjaugus, arī kabačus un gurķus, jāregulē lapu un vasu daudzums, lai augam pietiktu spēks arī ražas nobriedināšanai.
Lauvas dārzs.
Pašā vasaras plaukumā sevi piesaka Lauvas zvaigznājā dzimušie – aktīvi, dominējoši un ambiciozi cilvēki, kas prot dzīvē sasniegt mērķus un ērti iekārtoties. Lauvām ir svarīgs apkārtējo vērtējums, tie cenšas izcelties apkārtējo vidū, bet ne radikāli atšķirties. Tas novērojams ari dārzu iekārtojot – vēlme izcelties starp kaimiņiem, taču ievērojot vispārējas, laikam atbilstošas dārza stila tendences. Primārais šai dārzā vienmēr būs ērtības, kā arī sakoptība – nav pieļaujama situācija, ka kāds varētu Lauvas dārzu kritizēt. Tā kā Lauvām labi padodas organizēt citus cilvēkus un dot vadošus norādījumus, tie labprāt dārza darbos iesaista palīgus un dažādus speciālistus. Pašam dārza saimniekam bieži rodas labas radošas idejas, bet to praktisko realizāciju parasti paveic kāds cits. Diplomātiskāki Lauvas mēdz radīt iespaidu, ka ņem vērā citu ģimenes locekļu viedokli, bet beigās neviļus atkal sanāk tā, ka realizējusies tieši Lauvas dotā ideja – un visi ar to ir apmierināti, jo Lauvas ir spoži radītāji, kas izstaro prieku ap sevi. Ja Lauva pats nolemj ķerties pie dārza darbiem, jāņem vērā, ka šī enerģija veicina ziedēšanu un augļu veidošanos. Tātad nevajag aizrauties ar sēšanu, piķēšanu, ravēšanu, bet nodarboties ar jau paaugušamies stādiem, citādi ugunīgā Lauvas enerģija veicina pāragru augu nobriešanu un izziedēšanu. Lauvas audzētiem augiem patīk saule un gaisma, tādēļ jārūpējas, lai katram augam dārzā būtu pietiekami daudz vietas. Lauvām ir tik liela ziedus raisoša enerģija, ka mēdz būt problēmas ar perfekta zāliena iekopšanu – tajā regulāri ieaugs kaut kādas ziedošās puķītes, un ar laiku var pavisam nomākt sētās graudzāles. Tādēļ, vai nu jāpieņem, ka puķains zālājs ari ir skaists, vai arī tas rūpīgi un regulāri jātīra.
Plānojot Lauvas dārzu, noteikti jāatvēl vieta atpūtai draugu lokā, un ap šo vietu vēlams izvietot vērtīgākos dārza augus, ar kuriem saimnieks lepojas. Viesu atzinīgais novērtējums ir būtisks Lauvas pašapziņai. Nomaļākos dārza stūros var izvietot kādus praktiskākus, ne tik krāšņus augus, dārzeņus, kokus, ogulājus (vislabāk – upenes), vai iesēt tikai zālienu, jo šīs vietas būtībā Lauvu neinteresē. Tā kā Lauvam nepieciešams komforts, dārza celiņi, vismaz no ieejas līdz mājai, visdrīzāk būs ar kādu stabilu segumu un labu drenāžu apkārt. Šai dārzā nav vietas nekādiem nekārtīgiem kaktiem, tādēļ visi darbarīki, puķupodi, bērnu mantiņas un piknika lietas atrodas kādā noteiktā šim nolūkam paredzētā vietā, kas jāparedz, teritoriju plānojot. Noteikti jāpadomā par to, kāda aina pavērsies pa logiem, jo Lauvām patīk plašs skats, lieli, gaiši logi, caur ko ik pa laikam var uzmest skatienu dārza bagātībām.
No kokiem visvairāk ugunīgās enerģijas ir ozolam, tas ir tipisks Lauvas koks. Laba saderība būs arī ar ziedošajiem, ērkšķainajiem kokiem – dzeloņainajām plūmēm, vilkābelēm, pirakantām, akācijām (robīnijām) un maigajām, gaisīgajām lapeglēm. Gan krāšņumam, gan veselībai, ja vien dārzs ir pietiekami plašs, var audzēt lazdas un irbenes. Izcili Lauvas augi, protams, ir rozes – lielas, košas un smaržīgas, arī vīteņrozes un vecās parka rožu sugas. Rozes šai dārzā bagātīgi zied un labi pārziemo, jo Lauvas apkārtnē vienmēr ir silta un gaiša enerģija. Krāsu izvēle rozēm un citiem ziedaugiem var būt dažāda, gaumes ir atšķirīgas, svarīgāka ir auga forma – apjomīga, skaidra, nesadrumstalota, labi pamanāma un izteiksmīga. Lauvas dārzā labi jutīsies tādi eksotiski, bet mūsu klimatam samērā piemēroti augi kā rododendri (gan vasarzaļie, gan mūžzaļie), zeltlietus vai magnolijas. Šiem augiem gan vēlams iegādāties Latvijā audzētus eksemplārus, kas garantēs labāku ieaugšanos un pārziemošanu. No daudzgadīgajiem ziediem Lauvām atbilstošas būtu peonijas, lilijas, fizostēgijas, astilbes, dienziedes, fritilārijas, flokši, gundegas, adonisi un saulpurenes. Lauvām piestāv arī ģerānijas, ko mēdz audzēt podos gan kā viengadīgus, gan daudzgadīgus augus, ja vien ir piemērota vieta, kur tās pārziemināt. Viengadīgās puķes parasti neizpelnās Lauvas uzmanību, ja nu vienīgi saulespuķes un kliņģerītes, kas ir arī ļoti noderīgi Lauvas veselībai. Kā veselības augus var minēt ari saules enerģijas pārpilnās asinszāles, nātres, viršus un lavandas, arnikas, sūrenes un kosas. Vājā vieta veselībā ir asinsrites sistēma un asinsspiediens, tādēļ, ja ir vēlēšanās audzēt pašam savus dārzeņus, ieteicamie augi būtu kabači, gurķi, burkāni, spināti, dažādi kāpostaugi, artišoki, salātu un ūdens kreses, sparģeļi, pētersīļi un selerijas.
Jaunavas dārzs.
Vasarai izskanot, cilvēkus pārņem vēlme savākties pēc atpūtas, sakoncentrēties darbiem un reizē – izbaudīt vasaras augļus un ziedus. Ne velti Jaunavas zīmes periodā gandrīz visā pasaulē sākas skolas gads – šai laikā mostas vēlme sākt kaut ko jaunu, apgūt zināšanas un kļūt labākam. Cilvēki, kas dzimuši šai laikā, ir praktiski, kārtīgi, sistemātiski, ar dabisku inteliģenci, taču ne visai droši un uzņēmīgi. Viņiem svarīgs komforts un līdzsvars dzīvē un attiecībās, tādēļ arī dārzs tiks iekārtots samērā tradicionāli, ērti un gaumīgi. Kā dārzniekam jaunavai padodas visi sakņaugi un tie augi, kam lieto saknes vai kātus. Sakarā ar labvēlīgo ietekmi uz sakņu sistēmu, labi padodas arī pavairošanas darbi, it sevišķi ar spraudeņiem un noliekteņiem . Ja gribat retu augu pavairot ar spraudenīti, iedodiet to rokās jaunavai, lai iedēsta ar savu roku – pēc tam to kopt un audzēt var arī citas zīmes pārstāvis. Taču, ja jaunava uzņemas arī rūpes par augu kopšanu, tā to dara ar vislielāko rūpību. Jaunavas puķu dobes parasti ir tīri izravētas, vienmēr laikā aplaistītas un apgrieztas, kaut arī saimniekam var nebūt liela priekšstata par to, kas tajās aug.
No kokaugiem Jaunavai ir izcila saderība ar ābelēm – to maigās, līdzsvarotās un sakārtotās enerģijas jauki papildina viena otru. Arī kā auglis ābols šiem cilvēkiem ir ļoti noderīgs veselībai, it sevišķi paša kopts un audzēts. Atbilstoša enerģija ir arī lazdai – tā dod spēku piepildīt nodomus un vēlmes, kā arī pastiprina jaunavas enerģētisko starojumu. Pēc druīdu horoskopa augusta beigu – septembra sākuma jaunavas atbilst priedes koka enerģētikai. Priede attīsta šo cilvēku drosmi, neatlaidību, eleganci un smalko prātu. Vēlāk, līdz septembra vidum dzimušās jaunavas labāk sader ar vītolu. Šis izcilais, vienmēr pamanāmais, staltais un reizē trauslais koks atbilst jaunavas pievilcībai un jūtīgumam, vairo apņēmību un lietišķu skatu uz pasauli, rada izpratni par taisnīgumu un dod spēku realizēt to dzīvē. Jaunavas perioda beigu pārstāvjiem vispieskaņotākā ir liepa – lielais, skaistais, sievišķīgais koks pastiprina jaunavas artistiskumu un iznesību, dod spēju publiski spīdēt un būt ievērotam katrā sabiedrībā. Zem liepas jaunava jutīsies komfortabli, mājīgi un pasargāti. Interesanti, ka jaunavām ļoti noder arī ozola klātbūtne – spēcīgais, vīrišķīgais koks gan nav atbilstošs jaunavu vieglajai dabai, taču dāvā tiem papildus trūkstošo spēku un apņēmību.
Jaunavām piestāv un parasti arī labi aug rozes – šis krūms prasa rūpīgāku kopšanu kā citi, taču jaunavai tā nav problēma, tādēļ tās spēj tikt galā arī ar kaprīzajām tējhibrīdu un floribunda rozēm. Arī mežrozīte iederas jaunavas dārzā kādā attālākā nostūrī. Vispār jaunavas dārzs lielā mērā ir puķu un sakņu dārzs, bet no ogu krūmiem jaunavām piemērotākās un veselīgākās ir upenes. Ziedu krāsas jaunava izvēlas tīras un skaidras, bieži audzē baltus, dzeltenus vai gaiši violetus ziedus. Dārzu plānojot, jāatceras, ka komfortu mīlošā jaunava labprāt staigās pa celiņiem, atpūtīsies uz soliņiem un izmantos dažādas palīgierīces laistīšanai. Jaunavām patīk koki, taču ne pārāk daudz, un tie nedrīkst aizsegt skatu uz plašāku ainavu. Vienmēr atradīsies vieta plašākam zālienam – labi koptam, allaž izravētam un līdzenam.
Puķu dobē jaunavas dārzā varētu atrasties ziedi ar skaidru formu un krāsu – zeltenes, guntiņas, delfīnijas, tulpes, doronikas, lielie zvani, prīmulas, silpurenes, lauztās sirdis jeb sirdspuķes, asteres un bitenes, arī kliņģerītes un margrietiņas. Enerģētiski piemērotas jaunavām ir skabiozas, saulkrēsliņi, zeltslotiņas, staģes un vijolītes.
Jaunavām nav sevišķi laba veselība, tām nav iecienīti norūdīšanās pasākumi, jo tie nesader ar komfortablo dzīvi, taču sevi kopt jaunavām patīk. Arī dabas līdzekļus veselības uzlabošanai un ārstniecības augus šie cilvēki lieto labprāt. Labāka veselība mēdz būt jaunavu vīriešiem, jo viņi pedantiski apmeklē trenažieru zāles un rūpīgāk par citiem kopj ķermeni. Vājās vietas veselībā ir gremošanas un nervu sistēmas, arī vieglas saaukstēšanās ziemā, tādēļ dārzā ļoti vēlams ieaudzēt augus, kas uzlabo organisma darbību šajās jomās. Gan gremošanu, gan nervus līdzsvaro piparmētra un citronmelisa, arī anīss un kumelītes, kā arī parastās vai Romas ķimenes. Tieši vēdera darbību atvieglo mellenes, cigoriņi un ābeļu lapas. Pēc stresa pilnas darbadienas vakarā var iedzert balderjāņu, salvijas, liepziedu un visteņu tēju. Darbaspējas labi atjauno pelašķi un upenes, bet virši un miltenāji noder organisma attīrīšanai un skalošanai. Ziemā klepus profilaksei vienmēr pa rokai var turēt smaržīgo timiānu, pupumētru un kalnumētru, mazās zilgalvītes, kā arī jau minēto salviju un liepziedus. Auras attīrīšanai jaunavām ir piemērota ābeļu ziedu tēja. No dārzeņiem jaunavām ieteicams atcerēties par skābenēm, bietēm, pētersīļiem un burkāniem.
Pievienotajā shēmā jaunavas dārza stūrī izveidota vēdekļveida dobe, kuras tālākajā galā kuplo ābele, bet priekšpusē ieaudzēti sīkāki, zemāki augi. Ērtākai kopšanai dobi šķērso atsevišķu plākšņu celiņš, kura vienā malā aug viengadīgie garšaugi un puķes – tādejādi dobi ik pavasari ērtāk sagatavot jaunai sezonai. Ābeles paēnā ieaudzēti augstāki ēnmīļi – piparmētras, kumelītes (tās pašas ik gadu izsējas vienā vietā), balderjāņi, saulrēsliņi un cigoriņi. Skābenes, kas nav visai dekoratīvas, ieaudzētas dobes vidū, starp citiem augstākiem, košākiem augiem. Dobes priekšējos stūros kuplo rozes un upeņu krūmi, un pavasarī, kamēr krūmi vēl bez lapām, aiz tiem manāmas dzeltenās doroniku saulītes un baltie silpureņu zvaniņi.
Svaru dārzs.
Rudens vidū– Svaru zīmes aktuālākais laiks, kas iesākas ar ziedu, augļu un dārzeņu pārpilnību, bet beidzas ar krītošām lapām un pelēkām miglām. Svari, visgaisīgākie no gaisa zīmēm, mūžam mainīgi un svārstīgi, un reizē līdzsvarojoši, allaž meklē un ari atrod skaisto un harmonisko sev apkārt. Tā kā iekšējas harmonijas šiem cilvēkiem parasti trūkst, tie to rada ārpus sevis, pēc tam iedvesmojoties no pašu radītā. Svaru radītajā vidē, arī dārzā, jebkurš cilvēks var brīnišķīgi atpūsties, gūt estētisku baudījumu un atjaunot spēkus. Svari ir samērā romantiski, tādēļ viņu dārzā atradīsies vieta dažādām lapenēm, nomaļiem soliņiem un taciņām ar pārsteiguma momentiem. Izteiksmīgi akmeni, koku stumbri, spoguļi, vīteņaugu sienas un interesants reljefs var radīt atbilstošu gaisotni. Svarīgs ir dārza plānojums – tāds, lai labs skats veidotos no jebkuras vietas, arī saimnieciskajai zonai jāizskatās pietiekami sakoptai un ziedošai. Pēc noskaņas tuvi varētu būt Japānas stila dārzi, ja vien tajos būtu vairāk ziedu un smaržu. Smaržu pasaule ir tuva visiem jūtīgiem cilvēkiem, un Svari ir vieni no jūtīgākajiem. Dārza praktiskā nozīme ir pakārtota estētiskajai, taču, rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu, Svari neatteiksies no pašaudzētām ogām un augļiem, ja vien tie būs pietiekami izskatīgi un iekļausies kopējā ainavā. Svaru cilvēki parasti izskatās labāk, nekā jūtas, īpaši nelabvēlīgs tiem ir drēgnais rudens laiks, kas var izraisīt depresiju, saaukstēšanos un nieru iekaisumus. Tādēļ dārzs vairāk tiek orientēts pavasara – vasaras sezonai, bet rudenī un ziemā tiek skatīts caur logu no siltām telpām. Kā dārznieki Svari ir samērā haotiski, tādēļ tiem nevajadzētu uzņemties darbus, kas jādara ļoti precīzi un regulāri. Kā jau gaisa stihijas pārstāvjiem, tiem vislabāk padodas ziedu un veselības augu audzēšana, un nemaz nepadodas sakņu dārzeņi un apsakņošanas darbi. Šiem cilvēkiem ir talants jebko izmantot skaistuma vairošanai, piemēram, izgatavot dabiskos kosmētikas līdzekļus no dārza un savvaļas augiem, veidot ziedu un smaržu kompozīcijas, dizaina elementus un harmonisku teritorijas plānojumu. Augu izvēle Svaru dārzā ir ļoti plaša, šai zīmei ir visvairāk saderīgu kokaugu un ziedu, tā ka stādīt var gandrīz jebko, izņemot sakņaugus. Toties rūpīgi jāpārdomā, kā izvēlētos augus izkārtot un kādus papildelementus izvēlēties.
No kokiem Svariem visatbilstošākie būtu ābeles, bumbieres, plūmes, ķirši, pīlādži un plūškoki. No savvaļas kokiem saskanīgi būtu ozols, kļava vai lazda, bet jo īpaši bērzs, kas gan dārzam nav īsti piemērots koks, jo savā tuvumā neļauj augt citiem augiem. Skujkoki stādāmi, ja tie nav pārāk lieli un nerada nomācošu atmosfēru, tie var būt kā fons ziedaugiem, kā zaļš akcents ziemā, bet ne galvenā stādījumu daļa. Ļoti labi augs un ziedēs dažādas rozes, gan mežrozes, gan vīteņrozes, gan dārzā un siltumnīcā audzējamās. Augļu kokiem labāk izvēlēties puspundura potcelma stādus, jo svari nemīl fizisku piepūli, kopjot koku zarus un vācot ražu. Nekopts zaru vainags Svarus neapmierinās – ikvienam kokam šai dārzā būtu jāizskatās īpaši un jāatrodas savā īpašajā vietā. Līdzīgi ir ar krūmiem – kaut arī iespaids, ieejot Svaru dārzā var būt tāds, ka tas aug pats no sevis, īstenībā katram krūmam būtu jābūt sakoptam, bet dabiskam, veselīgam un veidotam savā raksturīgajā formā. Ļoti raksturīgi šim dārzam ir ceriņi – vislabāk klasiski violetajos toņos, bet var būt ari citos, ne pārāk košos. Krāsas vispār Svaru dārzā vēlamas pieklusinātos pasteļtoņos, vislabāk kombinējot zili violeto un dzelteni oranžo krāsu gammu. No pavasara ziediem ļoti aktuāli būtu dažādu krāsu krokusi, zilās muskares un scillas, prīmulas un gaiļbiksīši, arī agrie īrisi un smaržīgās narcises. Vēlāk Svaru dārzā iederēsies visi gundegu dzimtas ziedi – sviestapogas, saulpurenes, saulkrēsliņi, dažādas gundegas. Noteikti jāatrod vieta zilajām vijolītēm (vēlams – smaržīgajām) un lielziedu anemonēm. Rudenī Svaru dārzs nav iedomājams bez zilganajiem miķelīšiem un sārti violetajiem viršiem, kā arī dekoratīviem kokiem ar koši sarkanām lapām (kļavas, etiķkoki, parūkkoki, u.c.), kas veido pa gabalu skatāmus košus akcentus. No viengadīgajām puķēm noteikti jāpiemin kreses, ešolcijas, puķuzirnīši, arī smaržīgās matiolas, lefkojas un puķutabaka. Šai dārzā labi jutīsies arī visi daudzgadīgie smaržīgie ziedi – lielziedu īrisi un skalbes, lilijas, hiacintes, naktssveces, smilšu neļķes, lavandas, maijpuķītes vai diktamnes, kam smaržo ne tikai zieds, bet arī lapas un pat kāti.
Svaru veselībai noderēs pūķgalves, kas nostiprina imunitāti, rasaskrēsliņi vai meža zemenes nieru iekaisumu profilaksei, aromātiskās salvijas un raudenes iekšējam siltumam, kā arī mazie mārsili saaukstēšanās gadījumos. Arī rudzupuķes, kliņģerītes un kumelītes var audzēt gan kā ziedu, gan kā tējas augus. Kādā dārza stūrī jāatstāj neizravēta strutene. No dārzeņiem visieteicamākie būtu zirņi un pupas, arī tomāti, dilles un baziliks. Gan meža, gan dārza zemeņu ogas Svariem ir ļoti piemērotas, arī to audzēšana neradis problēmas. Tā kā šai dārzā visdrīzāk atradīsies kāds stūris vīteņaugiem, tajā bez ziedošajiem vīteņiem var ieaudzēt arī kādu mūsu klimatam piemērotu vīnogu šķirni.
Attēlotajā shēmā Svaru dārzā iepretim mājas terasei izveidota samērā lakoniska, bet interesanta dobe. Visa dobes augsne pārklāta ar melno agroplēvi un nobērta ar oļu kārtu, uz kuras izkārtoti lielāki un mazāki laukakmeņi un vairākas sausas, jūras izskalotas koku saknes, kas rada īpašu noskaņu, izceļ ziedu krāsas un ievērojami atvieglo kopšanu. Ziemciešu puķu augšanas vietās agroplēvē izgriezti caurumi, kas, puķu ceram izplešoties, tiek pakāpeniski palielināti. Dobe pavasarī pilna ar sīpolpuķēm, vasarā košākie akcenti ir dažādos līmeņos starp kokiem un akmeņiem izvietoti viengadīgo ziedu puķupodi, bet rudenī dobes aizmugurē stādītie kociņi krāsojas oranžsarkani un kontrastē ar violetajiem rudens ziediem. Ziemā paliek akmeņu un koku stumbri, caur kuriem redzamas dārza tālāka malā sastādītās mūžzaļās egles un baltegles.
Skorpiona dārzs.
Zem Skorpiona zīmes dzimušie ir interesantas, pretrunīgas un spilgtas personības, taču ik pa laikam tiem nepieciešams miers un relaksācija. Skorpioniem atbilstoša ir sarkanā, dzeltenā un melnā krāsa, kontrastainas lapas un ziedi, konkrētas formas un skaidri pretstati. Taču, kā ūdenszīmei, tiem patīk arī noslēpumainība, vijīgas formas un ūdens atspulgi, ja vien tie ir sakārtoti atbilstoši viņu gaumei. Kā dārzniekam Skorpionam vislabāk padodas lapu augi, arī viņa paša izvēlētie ziedaugi, taču lielo koku vai dārzeņu kopšana neliekas saistoša. Vispār šie cilvēki ir labi dārznieki, ja vien ļauj šajā nodarbē izpausties savam kaislīgajam raksturam, jo pārstāv zodiaka zīmi ar vislielāko seksuālo enerģiju, kas reizē ir arī radoša enerģija. Problēmas Skorpioniem var sagādāt augu kaitēkļi, kas šajā dārzā būs biežāki viesi kā citos.
Ja reiz Skorpions sadraudzējies ar augiem, tad vēlas to tuvumu arī ziemas mēnešos, tādēļ tam labi padodas telpaugu audzēšana, dienvidzemju augu aklimatizācija, ziemas dārzu un oranžēriju veidošana. Kā saistošākos telpaugus var minēt ģerānijas (it sevišķi ar sarkaniem un bordo krāsas ziediem), begonijas, oleandrus, granātkociņus, ehmejas, strelīcijas, gazmanijas, bromēlijas, krotonus, monsteras un citus augus ar stingrām lapām un košiem ziediem. Īpašas attiecības Skorpionam var veidoties ar orhidejām – gan telpās audzējamām, gan savvaļā un dārzā ziedošajām, piemēram – dzegužkurpītēm vai naktsvijolēm. Arī kaktusiem un citiem adatainiem augiem šajā telpaugu kolekcijā atradīsies vieta. Skorpiona aktīvā enerģija palīdz šiem augiem pārdzīvot tumšos novembra – decembra mēnešus, kad telpaugi visbiežāk cieš no saules gaismas trūkuma.
Skorpionu īpatnība ir spēja koncentrēt audzētajos augos lielu daudzumu aktīvo, it īpaši indīgo vielu, tādēļ indīgie augi parasti atrodami Skorpiona tuvumā. Pie tam paši Skorpioni nemēdz saindēties, viņiem šie augi ir izteikti pozitīvi. Problēmas var būt vienīgi, ja mājā ir mazi bērni, jo reizēm tiem tieši indīgās puķes liekas nogaršojamas. Tā kā indīgie augi ir arī spēcīgi ārstniecības augi, šo skorpionu īpašību var izmantot, pievēršoties ārstniecisko augu audzēšanai. Piemēram, reto, bet vērtīgo indīgo parazītaugu - balto āmuli, ko ļoti grūti ieaudzēt no savvaļas dārzā, skorpioni var veiksmīgi pieradināt pie jauniem apstākļiem kādā dārza kokā. Skorpioni ir arī vieni no retajiem cilvēkiem, kam izdodas pārnest un ieaudzēt dārzā meža sēnes, ja vien tām sagatavo atbilstošus augšanas apstākļus.
Pašiem skorpioniem ir salīdzinoši laba veselība, taču reizēm rodas problēmas ar vēdera dobuma orgāniem, izvadorgāniem un dzimumorgāniem, tādēļ dārzā var ieaudzēt kādus ārstniecības augus, kas novērš šo orgānu iekaisumus. Tādi augi varētu būt dzeltenā kaķpēdiņa, biškrēsliņi , melnā driģene, beladonna, bebrukārkliņš (pēdējie trīs indīgi) vērmele, dievkociņš, nauduļi, velnāboli un vaivariņi(arī indīgi), apiņi un papardes, dažādi dadži, usnes un ežziedes. Kā ārstniecības augi ļoti derīgi ir ķiploki un sīpoli, taču, ja tos kops pats Skorpions, tiem leknāka un lielāka būs lakstu, nevis sakņu daļa. Gan kā dekoratīvi, gan dziednieciski augi šajā dārzā varētu augt ehināceja, arnika, uzpirkstīte, kurpīte vai diktamne. Mitrākā vietā agri pavasarī acis priecēs violetie zalkteņu ziediņi, kam rudenī ienākas koši sarkanas odziņas. Viss augs ir stipri indīgs, bet ļoti dekoratīvs un noderīgs dziedniecībā, ja vien to prot pielietot. Ļoti skaista, smaržīga, mūžzaļām lapām, pie tam stipri mazāk indīga ir rozmarīna zalktene. Ārstniecisko puķu dobē varētu augt arī bergēnijas, gundegas, augstiņi, rudens vēlziedes un tauksaknes, varenie deviņvīruspēki un ālantes, košās leizejas, kā arī visdažādākās magones. Arī populārā peonija ir ļoti dziednieciska, un enerģētiski tā ir tipisks Skorpiona augs, it īpaši šķirnes ar tumšsarkaniem ziediem.
Kā tīri dekoratīvus, bet Skorpionam enerģētiski piemērotus ziedus var minēt sīpolpuķes - frēzijas, narcises, anemones, augstie eremūri, dekoratīvie sīpoli, gladiolas kā arī gumu puķes kallas un kannas, kas pārziemināmas telpās vai pagrabā.
No kokaugiem Skorpionam atbilstoši ir plūškoki (it īpaši malnie), arī jasmīni un aronijas, No lielākiem kokiem jāmin priedes, kastaņi un valrieksti, kas atbilst šai laikā dzimušajiem pēc druīdu horoskopa, kā arī oši. Tie visi ir ļoti dekoratīvi koki, taču prasa daudz vietas un atbilstošus apstākļus. No augļu kokiem piemērotākie ir pīlādži, smiltsērkšķi un plūmes, it īpaši zilās dzeloņainās plūmes.
Skorpiona temperamentu līdzsvaro ķirbji, pupiņas un bietes – ja dārzā ir dārzeņu dobe, šiem augiem tur jāierāda pienācīga vieta. Labvēlīga vide šai dārzā būs arī lapu salātiem, spinātiem, mangoldiem (lapu bietēm), rukolām un citiem lapu dārzeņiem.
Shēmā attēlotajā Skorpiona dobē augstākais akcents ir dzeltenlapu melnais plūškoks ar ēdamām ogām un košām lapām. Dobes šaurākajā galā novietots paliels laukakmens ar padziļinātu iedobi vidū. Tajā uzkrājas lietusūdens, un tas kalpo arī kā dzeramtrauks putniem. Sausā laikā ūdeni var pieliet klāt, bet laiku pa laikam akmens iedobi nepieciešams iztīrīt, lai neveidotos dūņas un aļģes. Dobes vidusdaļā sastādīti indīgākie augi, bet malās – dekoratīvās un ārstnieciskās puķes.
1. Melnais plūškoks (Sambucus nigra, lat.) šķirne „Aurea”
2. Peonijas (Paeonia, lat.), dažādas šķirnes
3. Eremūrs, rēgeļa (Eremurus regelii, lat.)
4. Diktamne (Dictamnus albus, lat.), sārto ziedu forma
5. Ehināceja (Echinacea purpurea, lat.)
6. Kannas (Canna indica, lat.), šķirne „Tropical red”
7. Leizejas (Rhaponticum carthamoides, lat.)
8. Magones, austrumu (Papaver orientale, lat.)
9. Narcises (Narcissus, lat.) dažādas šķirnes
10. Biezlapu bergēnijas (Bergenia crassifolia, lat.)
11. Rozmarīna zalktenes (Daphne cneorum, lat.)
12. Velnābols, dzeloņainais (Datura stramonium, lat.)
13. Melnā driģene (Hyoscyamus niger, lat.)
14. Augstā ežziede (Echinops ritro, lat.)
15. Ozolpapardes, dzeloņainās (Dryopteris spinulosa, lat.)
16. Krāšņās vēlziedes (Colhicum speciosum, lat.)
17. Tauksaknes (Symphytum officinale, lat.)
18. Balzama biškrēsliņš (Tanacetum balsamica, lat.)
19. Zilās kurpīites (Aconitum napellus, lat.)
20. Kalnu arnikas (Arnica montana, lat.)
21. Dievkrēsliņš, purva (Euphorbia palustris, lat.)
22. Gladiolas (Gladiolus, lat.) dažādas šķirnes
23. Anemones (Anemone blanda, lat.)
24. Sīpols, dekoratīvais (Allium, lat.)
25. Narcises (Narcissus, lat.) dažādas šķirnes
26. Dzeltenās dzegužkurpītes (Cypripedium calceolus, lat.)
27. Čemuru augstiņi (Centaurium umbellatum, lat.)
28. Sīpoliņu gundegas (Ranunculus bulbosus, lat.)
29. Frēzijas (Freesia, lat.) dažādas šķirnes
Strēlnieka dārzs.
Kalendāro gadu noslēdz mērķtiecīgākie un enerģiskākie ļaudis, zem Strēlnieka zvaigznāja dzimušie. Strēlniekam atbilstošie augi ir spēcīgu augumu, stāvu stumbru, izplestu zaru vainagu un stabilu sakņu sistēmu. Veidojot dārzu, jāraugās, lai augiem būtu pietiekami daudz vietas, lai tie nebūtu saspiesti, jo katrs augs šeit jutīsies kā ievērojama, neatkarīga personība. Nepareizi plānotā Strēlnieka dārzā stādi var ciest no gaismas un gaisa trūkuma, kā arī nomākt viens otru. Strēlnieki ir ļoti patstāvīgi, mērķtiecīgi un neatlaidīgi, taču ar labi attīstītu domāšanu un tālredzīgu izpratni par pasaules kārtību. Šie ļaudis ir vienlīdz vērsti gan uz iekšējo, gan ārējo pasauli, un cenšas to aktīvi ietekmēt. Ja pats Strēlnieks plāno savu dārzu, visdrīzāk projekts būs veiksmīgs, jo viņam piemīt ainavu plānošanā tik nepieciešamā spēja saredzēt, kā vieta mainīsies gadu gaitā un kā tā izskatīsies tālākā nākotnē. Strēlnieks arī spēj piesaistīt nepieciešamos līdzekļus dārza ierīkošanai, taču pats ar zemes darbiem nodarbosies minimāli. Zemes sagatavošana un stādīšana nav viņa darbības lauks, drīzāk - ziedu kopšana, ražas vākšana un kokaugu zaru vainagu veidošana. Strēlnieki mēdz būt labi augļkopji, ja vien viņiem ir uzticami palīgi zemes darbiem. Viņu dārzi ir ražīgi, koki reti slimo, labi pārziemo, kā arī veiksmīgi pieaug potētie jaunstādi. Strēlnieki uzskata, ka dārza augiem jābūt ne vien izskatīgiem, bet arī praktiski pielietojamiem – vai nu ar pārtikā lietojamiem augļiem, vai dziednieciskām īpašībām. Paši par sevi var augt vienīgi lielie koki un savvaļas zāles pļavā.
No kokiem Strēlniekam vislabākā saderība veidojas ar ošiem (it īpaši - novembra beigu Strēlniekiem), skabāržiem (decembra sākuma strēlniekiem) vai bērziem (decembra vidū dzimušajiem). Šie visi ir liela auguma koki, kas savā tuvumā ne visai pacieš mazākus augus. Vislabāk ar „pirmā stāva” augiem sadzīvo oši, bet vissliktāk – bērzi. Bērzi ir skaisti, stalti, gaiši koki, taču zem bērziem tā īsti neaug pat zāle, tādēļ tie jāstāda attālā dārza nostūrī, kur neaudzē citus kultūraugus. Vislabāk, ja no pārējās teritorijas bērzs tiek nodalīts ar kādu palīgēku, notekgrāvi, ceļu vai dīķi. Skabārži ir lēnaudzīgi koki ar blīvu, spožu, tumšzaļu lapojumu, kam izveidotas arī dekoratīvas nokarenās un piramidālās formas. Oši labi jūtas mitrākā augsnē, tos var stādīt ūdenstilpņu malās, atklātās vietās. Strēlnieku veselībai noder pīlādžu un plūškoku mizas, lapas un augļi, tādēļ dārzā varētu būt vieta šiem krāšņajiem krūmiem. Pozitīvs iespaids uz Strēlnieku temperamentīgo raksturu ir kārklu augstajām sugām – Kaspijas vai purpura kārkls, smilšu vai smaillapu vītols. Laba saderība ir ar kārklu radiniekiem – blīgznām jeb pūpolvītoliem, kas izaug līdz 12m augstumam. Mazākiem dārziem piemērotas blīgznu nokarenās un pundurformas. Tā kā Strēlnieku veselības vājās vietas ir kaulu un locītavu sistēma, kā arī veģetatīvā nervu sistēma, tām noderēs Valrieksta lapas un mizas. Arī enerģētiski šis lielais, cēlais koks atbilst Strēlnieka raksturam. No skujkokiem Strēlniekam vispiemērotākais ir parastais kadiķis ovālā vai piramidālā formā.
Strēlniekiem ne visai patīk krūmāji dārzā to nekonkrētās formas dēļ. Ja tiek stādīti krūmi, tad visdrīzāk tie būs paliela auguma atsevišķi augoši eksemplāri, vai arī samērā regulāri apcirpti krūmi. Arī ogu krūmus Strēlnieks pacentīsies „safrizēt”, vai arī izvēlēsies augstcelma potējumus uz kārtīga stumbra. Krūmāji iederēsies cirptajā dzīvžogā – visdrīzāk tās būs vilkābeles, kas pavasarī skaisti zied, bet rudenī priecē ar košajām, veselīgajām odziņām. Gan veselībai, gan enerģētikai ļoti ieteicamas ir arī upenes un kazenes, ķiršu šķirnes ar tumšsarkanām ogām, kā arī citas sarkanas, tumšzilas un melnas krāsas ogas (brūklenes, cūcenes, vistenes, kaulenes, zilenes, mellenes, zilās plūmes un tumšās vīnogas).
Strēlnieka dārzā noteikti jābūt ziediem – daudzgadīgiem dobēs vai viengadīgiem puķupodos. Tā kā šī dārza saimnieks un augi mīl skaidrību un patstāvību, puķu stādījumu grupas tiek veidotas no vienas vai nedaudzu sugas augiem, nejaucot kopā dažādu tipu ziedus un neveidojot lielas, kombinētas grupas. Piemēram, ja tiek stādīta peoniju dobe, tad tur ir dažādu šķirņu peonijas, bet ne citi ziedi. Jauktajās dobēs jābūt skaidri saprotamam, kas kur aug un kad zied. Peonija, it īpaši kokveida, ir viena no Strēlnieka iecienītākajām puķēm, tāpat kā zilās un sarkanās prīmulas, Sibīrijas skalbes (zilziedu šķirnes), ehinacejas, indiāņu mētras – sarkanās monardas, zilās kurpītes, kāršu rozes (košās šķirnes) vai uzpirkstītes. Strēlniekam atbilst košu krāsu ziedi – oranžsarkani, tumšsarkani, kā arī dažādu toņu zilie ziedi. No vasarā ziedošajām ziemcietēm jāmin zilās trīslapu tradeskancijas, daudzkrāsainās delfīnijas, Austrumu magones, zilās lupīnas, violeto vārpu liatres un varenās ligulārijas, augstās zilās ežziedes, rudzupuķēm līdzīgās dzelzenes, vārpu veronikas, pamatīgās bergēnijas, Delavē inkarvilejas un zilās vijolītes. No viengadīgajām puķēm Strēlniekam atbilstošas būtu adatainās kleomes, zilās rudzupuķes, dekoratīvie heliotropi, košās lauvmutītes, krāšņās lobēlijas un īpatnējie sarkanlapu rīcini. Pavasarī Strēlnieku dārzu rotās violeti zilie krokusi, vizbulītes, hiacintes, Junonas īrisi, elegantās mežlilijas, muskares un tām radniecīgās sīpolpuķītes, zilganie vai sārtie lakači un silpurenes, kā arī dekoratīvās sarkanās zaķskābenes. Rudenim iestājoties, sāk ziedēt Kanādas zeltslotiņas, čīkstuļu laimiņi, violetās vernonijas, oranžās helēnijas, rudens vēlziedes, staltās gladiolas, krāšņās augstās dālijas un tumšo šķirņu mārtiņrozes. Kādā dārza malā varētu kuplot papardes cers, kuras sakneņi izmantojami veselības uzlabošanai.
Kā dekoratīvus ārstniecības augus Strēlniekam noderīgi audzēt biškrēsliņus, rūtas, tauksaknes, pelašķus, mārsilu, māteres, lavandas, salviju vai lielo dadzi. Ļoti atbilstošs ir sarkanais āboliņš, ko var iesēt kā pamatkultūru kādā zāliena malā. Visnoderīgākie garšaugi būtu ķiploki, sīpoli un kressalāti, arī pētersīļi un gurķumētras.
Pievienotajā shēmā attēlotas divas vienotas puķudobju joslas gar bruģēta iebraucamā ceļa malām. Augi grupēti tā, lai visu sezonu būtu kāds ziedošs akcents. Dobe pārklāta ar melno agroplēvi un mulčēta – tas atvieglo kopšanu un novērš dažādu sugu puķu sajaukšanos.
1. Sibīrijas skalbes (Iris sibirica, lat.)
2. Tradeskancijas (Tradescantia, lat.)
3. Mārtiņrozes (Chrisanthemum, lat.)
4. Čīkstuļu laimiņi (Sedum telephium, lat.)
5. Ehinacejas (Echinacea purpurea, lat.)
6. Kokveida peonija (Paeonia suffruticosa, lat.)
7. Mazais mārsils (Thymus serpyllum, lat.)
8. Primulas, florindas (Primula florindae, lat.)
9. Zaķskābenes (Oxalis laciniata, lat.)
10. Junonas īrisi (Iris scorpiris, lat.)
11. Bergēnijas, sirdslapu (Bergenia cordifolia, lat.)
12. Salvijas, miltainās (Salvia farinacea, lat.)
13. Prežvaļska ligulārijas (Ligularia przewalskii, lat.)
14. Zeltslotiņas (Solidago virgaurea, lat.)
15. Vernonijas (Vernonia, lat.)
16. Kāršu rozes (Alcea rosea, lat.)
17. Rūtas (Ruta graveolens, lat.)
18. Delavē inkarvileja (Incarvillea delavayi, lat.)
19. Vijolītes, ragainās (Viola cornuta, lat.)
20. Vārpu veronikas (Veronica spicata, lat.)
21. Hiacintes (Hyacinthus, lat.) dažādas šķirnes
22. Dzelzenes, skaistās (Centaurea pulcherrima, lat.)
23. Rudens vēlziedes (Colchicum speciosum, lat.)
24. Monardas (Monarda didyma, lat.)
Dārziņš Mežāzim
Ikviens no mums vairāk vai mazāk interesējas par astroloģiskajām prognozēm. Kāds pret to izturas nopietni, cits – ironiski. Kā zināms, dārzkopji ir radoši cilvēki, kuri mēdz eksperimentēt un skatīties uz lietām no dažādiem rakursiem. Tieši tāpēc šoreiz pievēršamies neierastākam skatījumam, piemeklējot augus atbilstoši zodiaka zīmei. Tā kā līdz 21. janvārim dominē Mežāzis, sākam ar viņu.
Šajā zīmē dzimušajiem piemīt augsts atbildīgums un neatlaidība mērķu sasniegšanā, viņi stingri ievēro likumus, jo Mežāža darbību ietekmē Saturns. Izteiktās darba spējas apvienojumā ar pašatdevi, kā arī spēja apdomīgi izvēlēties savu finanšu ieguldīšanas veidu garantē Mežāzim materiālu labklājību un strauju kāpienu pa karjeras kāpnēm.
Mežāzis būtu lielisks dārznieks, ja tā būtu viņa pamatprofesija. Kaut arī šī zodiaka zīme saistīta ar Zemes stihiju, tomēr tikai nedaudzi izjūt vēlēšanos pievērsties zemes darbiem. Lai arī kāda būtu Mežāža izvēlētā profesija, viņam kā atbildīgam darbaholiķim veselības saglabāšanas nolūkos dabas tuvums ir obligāts.
Ja Mežāzis nav kļuvis par dārzkopi entuziastu, tad nav vērts gaidīt, ka vasarnīcas apkārtne būs skatam tīkama, jo viņa retos apciemojumus spēj izturēt tikai īpaši izturīgi augi. Ja nu kāds tuvinieks par godu Mežāzim vēlas ierīkot puķu dārziņu, vēlams, lai tajā dominētu tumši violetie un purpura toņi vai arī maigas pasteļkrāsas, kas nenovērš viņa uzmanību no atpūtas.
Mežāža talismans ir neļķe, kas simbolizē viņa uzticību un pastāvību.
Piemērotākie augi mežāža puķu dobei:
1. Prīmula – Primula auricula.
2. Grīslis, Jaunzēlandes – Carex secta.
3. Laimiņš, baltais – Sedum album ‘Coral Carpet’.
4. Dzirkstelīte – Dianthus deltoides.
5. Ceļteka, lielā – Plantago major ‘Rubra’.
6. Laimiņš, Kamčatkas – Sedum kamtschaticum.
7. Klintene, klājeniskā – Cotoneaster horizontalis.
8. Priede, kalnu – Pinus mugo ‘Mops’.
9. Bārbele, Otavas – Berberis x ottawensis.
10. Fizokarps, irbeņlapu – Physocarpus opulifolius ‘Diabolo’.
11. Kaķpēdiņa, pērļu – Anaphalis margaritacea.
12. Kāpukviesis, smiltāja – Elymus arenarius.
13. Laimiņš, izskatīgais – Sedum spectabile ‘Matrona’.
14. Neļķe, Olvuda – Dianthus x allwoodii ‘Doris’.
15. Laimiņš, kodīgais – Sedum acre.
16. Auzene, zilganā – Festuca glauca.